Domājot par tautiešiem ārzemēs, SC balso “pret”

Latvijas Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas, mainot līdzšinējo finansēšanas kārtību, paredz ieviest valsts veselības apdrošināšanu un tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un nomaksu.
Par likumprojektu balsoja 56 deputāti, pret bija 29, savukārt divi deputāti atturējās.

Politiskās apvienības „Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas deputāti neatbalsta valsts veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas ieviešanu tajā veidā, kā šo projektu iecerējusi Veselības ministrija. Pēc „Saskaņas centra” deputātu domām, valsts pašlaik nevar garantēt, ka pacienti varēs saņemt atpakaļ samaksātos nodokļus konkrētu bezmaksas vai daļēji dotētu medicīnas pakalpojumu veidā; daļa valsts iedzīvotāju reformas rezultātā vispār zaudēs tiesības uz bezmaksas medicīnisko aprūpi. Turklāt visas iedzīvotāju ienākumu nodoklī iekasētās valsts daļas ieņēmumu novirzīšana medicīnai perspektīvā būs trieciens pa vietējo pašvaldību budžetiem.

Vakar, 19.decembrī, Saeimas plenārsēdē „Saskaņas centra” deputāti pirmajā lasījumā nobalsoja pret grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šie likumprojekti paredz, ka no 2014.gada 1.jūlija Latvijā tiks ieviesta valsts veselības obligātās apdrošināšanas sistēma: tiesības saņemt bezmaksas vai valsts daļēji apmaksātos medicīnas pakalpojumus būs tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

Ir vismaz trīs iemesli, kādēļ „Saskaņas centrs” neatbalsta Veselības ministrijas ierosināto likumprojektu, – saka Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāts Vitālijs Orlovs. – Pirmkārt, kas ir valsts veselības obligātā apdrošināšana? Tā ir divu pušu vienošanās: potenciālais pacients apņemas maksāt nodokļus, bet valsts par to garantē viņam noteiktus medicīnas pakalpojumus, kas ir bezmaksas vai vismaz daļēji tiek dotēti no valsts budžeta līdzekļiem. Par pacientiem viss ir saprotams: maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, viņi pildīs savus pienākumus pret valsti. Taču ko viņiem par to ir gatava sniegt valsts? Ja cilvēks katru mēnesi iemaksās, kā tiek plānots, 28 eiro savai ārstēšanai, tad viņam ir tiesības vismaz zināt, kādos gadījumos viņam veiks nepieciešamo injekciju vai rentgenuzņēmumu bez maksas, bet kādos nāksies pašam atvērt savu maku. Taču pašlaik valsts nespēj paskaidrot cilvēkam, par ko viņš maksās! Garantēto medicīnisko pakalpojumu groza saturs – tā ir Ministru kabineta kompetence. Saeima tikai pieņem likumus, kas nosaka vispārīgos spēles noteikumus, un tikai valdībai ir tiesības noteikt, kādi pakalpojumi un medikamenti būs bezmaksas, daļēji valsts apmaksāti vai tikai par maksu. Bet Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka medicīnisko pakalpojumu apmaksu, grozījumi tiek izdarīti pastāvīgi – tā būs arī turpmāk. Tas nozīmē, ka pacients nekad nevarēs būt pārliecināts, ka viņam pašam nenāksies maksāt par pakalpojumu. Tad par kādām gan apdrošināšanas garantijām var runāt? Tad kur ir reformas jēga? Ja tā nerisina sistēmiskās veselības aprūpes problēmas…

Otrkārt, apdrošināti skaitīsies tikai tie valsts iedzīvotāji, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jā, arī bērni, pensionāri, nepilngadīgo mātes, kas saņem bērnu pabalstus, cilvēki, kam ir oficiāls bezdarbnieka statuss, studenti tiks uzskatīti par apdrošinātiem. Tomēr ir vismaz divas cilvēku grupas, kas būs spiesti pilnībā maksāt par medicīnas pakalpojumiem. Pirmkārt, tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas strādā ārzemēs. Viņi turp devās ne jau no labas dzīves, un daudziem no viņiem ārstēšanās Latvijā ir vienīgā saikne, kas vēl ir saglabājusies ar dzimteni. Otrkārt, tie ir cilvēki, kas ir bez darba, taču viņiem oficiāli nav bezdarbnieka statusa – tādu ir daudz: cilvēki neredz jēgu no šāda statusa saglabāšanas, jo tas nepalīdz iekārtoties darbā. Atbilstoši iecerētajai reformai, visi šie cilvēki zaudēs tiesības uz garantētu bezmaksas veselības aprūpi.

Treškārt, reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēto ieņēmumu pārdalē. Visus ienākumus, kas novirzīti valsts kasē (20 % no visiem ieņēmumiem saņem valsts, 80% pašvaldības), plānots tērēt veselības aprūpei. Deklaratīvā līmenī tas skan skaisti. Taču praksē šāda veselības aprūpes finansēšanas sistēma perspektīvā būs trieciens pa pašvaldībām. Jau tagad pašvaldības pieprasa, ka viņu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir jāpalielina – naudas nepietiek, valsts pārliek uz vietējo varu pleciem savas funkcijas, taču nenodrošina finansējumu. Turklāt vairumam ārstniecības iestāžu – poliklīnikām, slimnīcām – ir reģionālais statuss un, atbilstoši tam, tās tiek uzturētas no pašvaldību budžetiem!

FOTO: baltic-ireland.ie