Seminārs par sadarbību ar diasporu bez diasporas pārstāvjiem

5. martā Ārlietu ministrijā (ĀM) seminārā „Latvijas pašvaldību sadarbība ar tautiešiem ārzemēs. Veiksmes stāsti un izaicinājumi”, pašvaldību pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar savu pieredzi sadarbības un komunikācijas veidošanā ar Latvijas diasporu, dara zināmu ĀM Preses un informācijas nodaļa.

Latvijas pētnieku grupa pašvaldību pārstāvjus aicināja sadarboties pētījumā, kas pašvaldībām sniegtu praktisku informāciju sadarbības stiprināšanai, tostarp atgriešanās dzimtenē veicināšanai.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs uzsvēra pašvaldību lomu un nozīmi sadarbībā ar diasporu, akcentējot, ka ciešāka saikne tautiešiem veidojas tieši ar savu novadu vai pilsētu. V. Makarovs iezīmēja Ārlietu ministrijas darba grupas diasporas jautājumos lomu, lai stiprinātu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs. Darba grupas uzdevums ir koordinēt Latvijas institūciju un diasporas organizāciju sadarbību, kā arī šajā gadā izstrādāt pārresoru politikas dokumentu, definējot mērķus, rīcības virzienus, pasākumus un apzinot nepieciešamo finansējumu diasporas atbalstam. Tāpēc seminārā iegūtā informācija būs noderīga tālākas kopējas sadarbības stiprināšanā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe seminārā iepazīstināja ar darba grupas darbību. Vēstnieks Lappuķe informēja par politikas dokumenta rīcības virzieniem: veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt diasporas saikni ar Latviju, kā arī latvisko identitāti, stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā, kultūrā, kā arī atbalstīt tos diasporas pārstāvjus, kas vēlas atgriezties Latvijā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis novēlēja turpmāk – vairāk sadarbības veiksmes stāstus un mācīties vienam no otra pieredzes, kā arī aicināja sadarboties, kas dotu labāku sasniegumu, nekā pašvaldībām darbojoties atsevišķi.

Savukārt Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols uzsvēra, ka šis seminārs ir būtisks Latvijas diasporai, paverot jaunu sadarbības dimensiju ar dzimteni, tā veicinot tās atbalsta stiprināšanu.

Izklāstot pieredzi kultūras, ekonomikas, sociālā un citās jomās, semināra dalībnieki vairākkārt uzsvēra tieši emocionālās saiknes nozīmi starp Latviju un tautiešiem ārzemēs.

Vispasaules cēsnieku dienu organizatori kopā ar sadarbības partneri Cēsu novada pašvaldību sniedza ieskatu par šī gada jūlijā plānoto pasākumu. Mērķis ir apzināt cēsniekus un Cēsu pilsētas draugus pasaulē. Kopā veidot pastāvīgu savstarpējo saikni, kopīgi sadarboties projektos starp Cēsu iedzīvotājiem un cēsniekiem pasaulē, popularizēt Cēsu novadu kā piemērotu vietu dzīvošanai, ģimenes veidošanai, savas uzņēmējdarbības attīstībai, rosināt cēsniekus, kā arī Cēsu draugus pasaulē atgriezties Cēsīs. Lai stiprinātu saikni ar diasporu, pašvaldības pārstāvji plāno viesoties Lielbritānijā un citās valstīs, lai tiktos ar tautiešiem.

Seminārā Rēzeknes novada pašvaldība informēja par sadarbības pieredzi ar citām ES valstu pašvaldībām, tostarp arī ar tām, kurās strādā bijušie novada iedzīvotāji. Šī sadarbība ir ļāvusi piesaistīt ES programmu finansējumu projektiem jauniešiem. Tāpat Rēzeknes novadam ir sadarbība ar Amerikas Latviešu apvienību, realizējot izglītības programmu “Sveika, Latvija!”, kas dod iespēju Amerikas, Austrālijas un Kanādas latviešu izcelsmes bērniem apmeklēt Latviju, kā arī saglabāt latvisko identitāti.

Dundagas novada dome informēja, ka pašvaldības veidotais Dundagas novada iedzīvotāju reģistrs – datu bāze sniedz iespēju informēt tautiešus gan par brīvajām darba vietām, gan mājokļa pieejamību novadā, kas atgriežoties dzimtenē ir būtiski jautājumi.

Savukārt Rūjienas novada pašvaldība cenšas veicināt labvēlīgus apstākļus, lai iedzīvotājiem un emigrējušiem tautiešiem, kas atgriezušies novadā, būtu iespēja iesaistīties uzņēmējdarbībā.

Seminārā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve aicināja pašvaldības iesaistīties uzsāktajā projektā NVA mājaslapā – pie informācijas par NVA filiālēm ievietot informāciju arī par konkrētām pašvaldībām, kas aktivizētu pašvaldību lomu komunikācijā par atgriešanos, darba iespējām.

Sabiedrības integrācijas fonds iepazīstināja ar nupat izsludināto projektu konkursu par vasaras nometņu organizēšanu Latvijas un diasporas bērniem. Pēc Ārlietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājuma šogad pirmo reizi konkursa nolikumā finansējuma saņēmējiem – nevalstiskajām organizācijām – sadarbības partneri būs Latvijas pašvaldības. Pašvaldību loma projektu īstenošanā var būt nozīmīga apzinot un aicinot uz nometnēm bērnus, kuri kopā ar ģimenēm aizbraukuši no valsts, stāstot par novada attīstību un iespējām sadarboties ar saviem tautiešiem, kā arī aicinot viņus atgriezties.

Seminārā pētnieki – profesors Mihails Hazans un dr. Inta Mieriņa informēja par projektu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”. Viens no būtiskiem pētījuma mērķiem ir iegūt praktiski pielietojamu informāciju saiknes, kā arī sadarbības stiprināšanai starp aizbraukušajiem tautiešiem un Latvijas institūcijām, organizācijām, iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kā arī reemigrācijas politikas realizēšanai.

Projekta ietvaros 11 pētnieku grupa plāno izpētīt, kā dzīvo un strādā tautieši ārzemēs, kā viņi saglabā saikni ar dzimteni, kādus informācijas kanālus viņi izmanto, cik aktīva ir tīklošanās mītnes zemēs, kas palīdz vai apgrūtina reemigrantu iekļaušanos sabiedrībā, kā arī darba tirgū, kādā informācija un atbalsts būtu nepieciešama tiem, kuri vēlas atgriezties, kā arī citus pētījuma jautājumus.

Pētnieki piedāvāja konkrētus sadarbības piemērus, tostarp iespēju pašvaldībām iegūt datus par izbraukušajiem no sava novada, ar citām pašvaldībām salīdzināmus datus, kas ļautu izvērtēt iespējas mazināt emigrāciju, informāciju veiksmīgākai komunikācijas uzturēšanai un plānošanai ar izbraukušajiem tautiešiem.

Semināru, kas notika Ārlietu ministrijas vadītās darba grupa diasporas jautājumos ietvaros, organizēja Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Kultūras ministrija.

Pasākumā piedalījās 75 dalībnieki – gan Latvijas pašvaldību amatpersonas, gan speciālisti, ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

FOTO: baltic-ireland.ie