EM: lielai daļai reemigrācijas plāna pasākumu nepieciešams papildus finansējums

Lielai daļai reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna iniciatīvu nepieciešams papildus finansējums, aģentūrai BNS sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
“2013.gadā plānā ietvertie pasākumi īstenoti iestādēm piešķirtā budžeta ietvaros, bet lielai daļai pasākumu nepieciešams papildus finansējums.

No kopumā 2014.gadā plānotajiem papildus 760 tūkstošiem latu (1,081 miljonam eiro), kas tiktu novirzīti diasporas organizācijām, bērnu nometnēm, latviešu valodas apguvei un citiem pasākumiem, papildus piešķirti aptuveni 140 tūkstoši latu (199 tūkstoši eiro). Daļa ministriju apņēmušās pasākumus īstenot arī no esošajiem līdzekļiem, bet papildus līdzekļi diemžēl nebūs pieejami jauniešu vasaras nometnēm, diasporas NVO atbalstam, kā arī šobrīd nav paredzēts papildus finansējums atbalstam repatriantiem,” klāstīja Urpena.

Viņa minēja, ka EM plānoja reemigrācijas pasākumu plašākai īstenošanai paredzēt līdzekļus Ekonomiskās attīstības programmā, kas tiktu izveidota saskaņā ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kuri nodoti otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Pēc Urpenas teiktā, atzinīgi vērtējams Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izveidotais CV un vakanču portāls, kurā veikti būtiski uzlabojumi un šobrīd tiek izvietotas ne tikai uzņēmumu pieteiktās vakances, bet arī visas valsts pārvaldē pieejamās vakances. Viņa norādīja, ka pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu par aptuveni 30% pieaugusi ārvalstnieku interese par NVA vakanču portālu.

Tāpat viņa norādīja, ka pašvaldības sadarbībā ar NVA filiālēm gatavo informāciju par darba un dzīves apstākļiem pašvaldībās, tomēr kopējā pašvaldību aktivitāte un atsaucība darbam un komunikācijai ar aizbraukušajiem tautiešiem ir nepietiekama. “Nereti vērojams, ka pašvaldību pārstāvji un komersanti norāda uz darba spēka trūkumu, vienlaikus aizmirstot uzrunāt aizbraukušos novadniekus. Tādēļ uzņēmumiem, kuri saskaras ar atbilstošu darbinieku trūkumu Latvijā, kā potenciālie darbinieki būtu plašāk jāapzina arī Latvijas diasporā ārvalstīs. Palīdzību uzņēmumiem komunikācijai ar diasporu sniedz gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības, gan Latvijas vēstniecības ārvalstīs,” sacīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Urpena piebilda, ka Iekšlietu ministrija ir sākusi darbu pie grozījumiem Repatriācijas likumā, kas paplašinās personu loku, kuri varēs pretendēt uz repatrianta statusu, un plāno šī gada pirmajā pusē to virzīt izskatīšanai valdībā.

Tāpat vienotajā valsts un pašvaldību portālā Latvija.lv ievietota sadaļa “atgriešanās Latvijā”.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka jūlija beigās valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu, ar kuru paredzēts līdz 2016.gadam Latvijā palīdzēt atgriezt aptuveni 80 tūkstoši emigrantu. Plāna īstenošanas īstenošanas izmaksas lēstas 3,4 miljonu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plāns saņēmis sabiedrības kritiku. Pagājušā gada augustā veiktā aptaujā 72% respondentu neticēja, ka attiecīgais plāns atgriezīs aizbraucējus, savukārt šogad martā veiktā aptaujā 93% ārzemēs dzīvojošo atzina, ka reemigrācijas plānu neuzskata par veiksmīgu.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS