Svētdiena, 26. janvāris, Varda dienas: Agneta, Agnis, Ansis

Mums ir ar ko lepoties draugiem.lv

- 04.05.2014

IMG_4010Šodien no visas Īrijas un arī no Ziemeļīrijas uz Dublinu devās daudzi jo daudzi šeit dzīvojošie latvieši, lai klātienē baudītu Latvijas Kultūras dienu, ko organizēja Latvijas vēstniecība un pastāvīgā rīcības komiteja, bet tās izdošanos nodrošināja gan mūsu pašdarbnieki, gan biznesa pārstāvji, kā arī kupls pulks brīvprātīgo.

Pasākumu atklāja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, bet pēc tam vārds svētku uzrunām tika dots Latvijas vēstniekam Īrijā Dr. Gintam Apalam un Dublinas pilsētas mēram Oisín Quinn. Vēstnieka kungs savā uzrunā angļu valodā klātesošajiem pastāstīja, ka 4. maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena un īsumā izklāstīja, ko šī diena nozīmē latviešiem, kā arī atgādināja, ka Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Savukārt, uzrunājot publiku latviski, Gints Apals uzsvēra, ka šī Latvijas Kultūras diena ir tapusi pašu spēkiem, jo par to parūpējās Īrijā dzīvojošie latviešu dziedātāji, dejotāji, konditori, pavāri, mākslinieki, mūziķi, floristi, skoliņu skolotāji, biznesa pārstāvji un daudzie brīvprātīgie. “Mums ir ar ko lepoties un to mēs šodien parādīsim gan paši sev, gan Dublinas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem”, teica Apala kungs.

Kā jau vēstīts, šī gada Latvijas Kultūras diena Dublinā notika pēc Rīgai 800 jubilejas svinību koncepta, proti, apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīt Latviju deviņos radošajos kvartālos: Rīga dzied, Rīga dejo, Rīga ēd, Rīga glezno, Rīga muzicē, Rīga caur objektīvu, Rīga dzīvo zaļi, Rīga veido un Rīga rotaļājas.
Vērojot visu šo burziņu no malas, šķiet, ka vislielākās publikas simpātijas iemantoja kvartāls, kurā ēd, kas apstiprina patiesību, ka latvietis arī Īrijā ir latvietis, jo galvenais ir labi paēst! Gan pie garā degustācijas galda, gan pie telts, kurā našķus varēja nopirkt par naudu, visas dienas garumā cilvēki stāvēja rindās, lai nobaudītu, piemēram, auksto zupu, sklandrausi, kvasu, siļķmaizītes, sieru vai šprotes.
Bērniem, savukārt, vislabāk patika rotaļās iešana un radošās aktivitātes, kā arī sejiņu apgleznošana.
Ļoti kupls skatītāju pulks visas dienas garumā vēroja, kā raitu deju soli ved Limerikas mazie dejotāji, Dublinas dejotāji Solveigas Slaidiņas vadībā un deju kolektīvs no Zviedrijas. Šeit, tāpat kā citos radošajos kvartālos, aktivitātēs tika iesaistīta arī publika, liekot īriem, ķīniešiem un visiem citiem, kas konkrētajā brīdī atradās kvartālā Rīga dejo, dejot polku!
Gan latvieši, gan īri ir visai muzikālas tautas, tāpēc interesentu netrūka arī kvartālos Rīga dzied un Rīga muzicē. Jau minēju, ka dejotājiem iepriecināt publiku piepalīdzēja Zviedrijas latvieši, bet dziedošajam un muzicējošajam kvartālam talkā nāca latvieši no Anglijas.
Tie, kuri Temple Bar rajonu pārstaigāja vairākkārt, secināja, ka katrs kvartāls mainījās ik pa brīdim, nodrošinot dažādas latviskas izklaides visas dienas garumā.

Latvijas vēstniecība Īrijā un Latvijas kultūras dienu Īrijā pastāvīgā rīcības komiteja var sist sev uz pleca – svētki izdevušies! Kuplais apmeklētāju skaits noteikti apliecina to, ka vairāku mēnešu darbs nav bijis veltīgs. Latvieši uz brīdi varēja sajusties kā mājās, savukārt dublinieši uzzināja daudz jauna par latviešiem un Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie