Baltieši ir vienoti arī pēc 25 gadiem, arī Dublinā

Pirms 25 gadiem kopā ar kolēģiem no Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas stāvot Baltijas ceļā pie Bauskas, man pat prātā nevarēja ienākt doma, ka šī notikuma 20. un 25. gadadienu es atzīmēšu Dublinā. Tomēr tā ir noticis un šis fakts par daudz ko liecina, bet tas lai paliek uz daudzo šo gadu politiķu sirdsapziņas, jo šoreiz stāsts nav par to.

1989. gada 23. augustā apmēram 2 miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās un izveidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādējādi visai pasaulei parādot savu vienoto vēlmi pēc brīvības. Toreiz Baltijas ceļš stiprināja nāciju pašapziņu un veicināja neatkarības atgūšanu. 2014. gada 23. augustā, pateicoties Latvijas vēstniecības Īrijā iniciatīvai, Dublinā atkal sadevās rokās triju Baltijas valstu pārstāvji, lai parādītu un pierādītu, ka toreiz mēs spējām pretoties rusifikācijai, bet tagad neesam kļuvuši par īriem, mēs bijām, esam un būsim latvieši, lietuvieši un igauņi, jo neiznīks tikai tāda tauta, kas turēs godā savu senču mantojumu, kā garīgo, tā arī materiālo.
Zinot šā brīža politisko situāciju pasaulē, jāsaka, ka Baltijas ceļa atceres pasākumam Dublinā bija ne tikai simboliska nozīme, jo vienotībai arī šodien ir tikpat liela nozīme, kā pirms 25 gadiem.

12345►

23. augusta rīts Īrijā atausa saulains, un tas deva papildus stimulu doties uz Dublinas vecpilsētu, kur vispirms notika 4km skrējiens, ko organizēja lietuvieši, kam sekoja svinīgā daļa, kuru vadīja Baiba Kalniņa un Didzis Vilcāns. Gluži tāpat kā pirms pieciem gadiem, arī šogad atceres pasākumā latvieši, lietuvieši un igauņi vienojās kopīgā dziesmā, izpildot Baltijas ceļa himnu “Atmostas Baltija”, kā arī sniedza citus priekšnesumus. Pēc pašdarbnieku uzstāšanās klātesošajiem par sūro Baltijas tautu vēsturi pastāstīja Latvijas vēstnieks Īrijā Dr. Gints Apals. Īsas uzrunas teica arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kā arī Dublinas pilsētas mērs Christy Burke, bet Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja un jauktā kora “eLVē” diriģente Inguna Grietiņa dalījās savās atmiņās par Baltijas ceļu, kurā viņa, būdama jauna meitene, piedalījās pirms 25 gadiem.
Pēc oficiālās daļas sekoja pasākuma kulminācija – dzīvās ķēdes izveidošana. Vairāk nekā tūkstotis cilvēku sadevās rokās un ar savu klātbūtni piepildīja visas mazās vecpilsētas ieliņas. Daudziem baltiešiem rokās bija viņu dzimtenes karogi, savukārt citi bija ģērbušies īpašos, šim notikumam par godu darinātos T-kreklos, kurus varēja iegādāties turpat uz vietas. Pēc ķēdes izveidošanas tauta nebūt nesteidza doties prom, jo turpināja baudīt kopā būšanas prieku, kā arī aplūkoja un iepirkās baltiešu tirdziņā, bet ģimenes ar bērniem devās uz Dublinas pilsētas domes pagalmu, kur norisinājās Baltijas sporta spēles, ko organizēja Aigars Brencis un inline hokeja klubs Longford Hawks. Šeit īpaši spraiga sacensība izvērtās “makšķerēšanas” disciplīnā, kur divi igauņi cīnījās pat par sekundes desmitdaļām. Visu septiņu sporta veidu uzvarētāji saņēma balvas, ko bija sarūpējušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecības, kā arī portāls baltic-ireland.ie, Longford Hawks inline hokeja komanda, Herbalife un Urzula`s Nail Bar. Baltijas sporta spēļu rīkotāji vēršas pie Mareka Andrejeva, kurš uzvarēja metienos mērķī, bet pēc balvas neieradās. Marek, tava balva no Urzula`s Nail Bar tevi gaida Latvijas vēstniecībā Dublinā.
Nobeigumā pateikšu vien to, ka man bija prieks atkal būt kopā Baltijas ceļā un izjust pleca sajūtu. Lai arī šīs emocijas guvu tālu no Latvijas, es lepojos ar to, ka esmu latviete.

FOTO: baltic-ireland.ie