Tikšanās ar „Suņu būdu” un tās īpašnieku Dublinā

Vakardien pēcpusdienā Dublinas Central Hotel konferenču zālē notika Latvijā nu jau labi pazīstamā aktiera, arī Saeimas deputāta kandidāta Artūra Kaimiņa (skatuves vārdā – Artusa Kaimiņa) videobloga raidījuma „Suņu būda” ieraksts. Telpas centrā aplī bija izkārtoti trīspadsmit krēsli, vidū Latvijas karogs. Uz krēsliem – „Suņu būdas” T krekli. Pēc raidījuma Artuss Kaimiņš paskaidroja, ka tieši tik daudz – 13 sarunu biedrus – viņš bija iecerējis savam raidījumam par un ar Īrijas latviešiem.

Viņš neesot bijis pārsteigts, ka ieradušies teju trīs reizes vairāk interesentu, tomēr negaidījis, ka atnāks tik daudzi. Pārsvarā konferenču zālē pulcējās latvieši, kas dzīvo Dublinā vai tās apkārtnes pilsētās. Cik izdevās aptaujāt sanākušos, tad šķiet vistālāko ceļu līdz Dublinai bija mērojis kāds dalībnieks no Karikmakrosas (Carricmakross).

To, kā noritēja tikšanās, kas interesēja Kaimiņu un ko Kaimiņam jautāja Īrijas latvieši, jūs varēsiet redzēt un dzirdēt jau šo trešdien Kaimiņa videoblogā (http://sunubuda.tv). Tad arī varēsiet salīdzināt, vai jūsu viedoklis par Latvijas valdību, būšanām, nebūšanām un attieksmi sakrīt ar raidījuma dalībnieku sacīto. Tieši tāpat, no pirmavota, jūs varēsiet vērtēt arī Kaimiņa atbildes uz Īrijas latviešu uzdotajiem jautājumiem.
Pēc ieraksta Artuss Kaimiņš piekrita intervijai ar portālu Baltic-Ireland. Jau sarunas sākumā viņš atzīstas, ka šī bija viņa pirmā tikšanās ar tā sauktās jaunās emigrācijas latviešiem un pat necenšas noliegt, ka „Suņu būdas” ieraksts ir tapis saistībā ar viņa kandidēšanu Saeimas vēlēšanās. Tieši otrādi. „Ja es nekandidētu, tad diezin vai vispār atbrauktu šurp,” saka Kaimiņš. Uz jautājumu, vai viņš ir gatavs cīnīties ar vējdzirnavām, jo ir taču pilnīgi skaidrs, ka viens cilvēks un pat viens saraksts to izdarīt nevar, Artuss atbild ar pretjautājumu: „Bet vai tad savā „Suņu būdā” es jau tagad to nedaru?” un turpina: „Ir svarīgi, ka tur – augšā ir viens, kas visu laiku sit pa nagiem tiem, kas zog, piedodiet – lobē, un ir arī vairākas lietas, kuras var izdarīt tikai esot šajā katlā iekšā. Atkārtošu jau simto vai pat tūkstošo reizi un nevienam neļaušu aizmirst par nogalinātajiem Zolitūdē. Zini, ir tāds teiciens, nāks citi sūdi un šitie aizmirsīsies. Un man ir aizdomas, ka tas jau pamazām notiek. Kamēr iet šī garā izmeklēšana, pati traģēdija un vainīgie sāk aizmirsties. Jeb pareizāk – vainīgo jau nav, lai gan vēl pāris mēnešu un būs pagājis gads, kopš tas ārprāts notika. Nē, draugi, šito aizmirst nedrīkst, citādi mums uz galvas gāzīs ne tikai griestus, bet tādus… (ētisku apsvērumu dēļ, aicinām šī teikuma beigas izdomāt pašiem, redakcijas piezīme). Vēl viena lieta, par kuru esmu pilnīgi pārliecināts, ir varas decentralizācija. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka saujiņa tautas kalpu spriež par visu, kas, kam un kā vajadzīgs. Un viņi spriež pēc saviem ieskatiem un interesēm. Viņiem patiesībā ir vienalga, kas notiek novados, laukos un pat pārdesmit kilometrus ārpus Rīgas, ja vien tur kādam pašam nav uzcelta vasarnīca. Viņiem vispār nospļauties par to, kā tur dzīvo un vai vispār tur kāds dzīvo. Var jau gadiem muldēt par lauku attīstību, bet kur tad tā attīstība reāli notiek? Varai ir reāli jābūt tur, kur lietas notiek – mazajās pilsētās, ciematos, pagastos.”

Jautāts par to, kā viņam pašam šķiet, vai Īrijā viņš ir atradis dzirdīgas ausis, Kaimiņš uzsver, ka īstenībā jau nav svarīgi vai viņu ievēlēs vai neievēlēs, savu nostāju viņš vienalga nemainīs un blogu „Suņu būda” turpinās jebkurā gadījumā. Par šīs sarunas galveno ieguvumu viņš uzskata iepazīšanos ar Īrijas latviešiem: „Es pamanīju vairākas interesantas lietas. Pirmais, ka jūs esat ļoti labvēlīgi noskaņoti un draudzīgi gan viens pret otru kā cilvēki, gan viens pret otra viedokļiem, kas daudzos gadījumos radikāli atšķiras. Tas patiešām ir forši. Otra lieta, ko nebiju gaidījis, ir tā, ka ļoti dažādu paaudžu cilvēki var brīvi un bez aizspriedumiem diskutēt savā starpā. Man, goda vārds, bija interesanti ar jums sarunāties.”

FOTO un VIDEO: baltic-ireland.ie