I.Latkovskis: diasporas politikā radikāli jāuzlabo pārskatāmība

„Tā dēvēto reemigrācijas plānu ir skāruši kvantitātes plūdi – tajā iekļautas visas aktivitātes, kuras kaut kādā veidā veicina tautiešu atgriešanos dzimtenē. Tomēr šāda pieeja apgrūtina kvalitātes izvērtēšanu, turklāt ierēdņu vēlme parādīt, ka tiek darīts daudz, traucē mērķtiecībai. Tas vēlreiz apstiprina komisijas jau iepriekš pamanīto – diasporas un integrācijas politikā radikāli jāuzlabo darbības pārskatāmība,” uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis trešdien, 4.martā.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi Ekonomikas ministrijas, kā arī Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjus, lai runātu par reemigrācijas plānu un tā efektivitāti.
„Visi it kā atbildīgi par visu, bet kopumā atbildīgs nav neviens. Tā ir reemigrācijas plāna lielākā liksta,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis un atzīmē, ka tieši tāpēc nosaukums „reemigrācijas plāns” ir maldinošs apzīmējums šim dokumentam, jo patiesībā tajā ir uzskaitītas visas dažādu valsts institūciju aktivitātes, kuras kaut kādā ziņā var interpretēt kā reemigrāciju veicinošas. Turklāt vairums no šiem pasākumiem tiek uzrādīti arī citos dokumentos, norāda I.Latkovskis.

Komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka reemigrācijas plānam trūkst ekonomiskā aspekta, jo viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē tautiešus atgriezties uz dzīvi Latvijā, ir atalgojuma jautājums. Šajā kontekstā Ekonomikas ministrijas pārstāvis sacīja, ka reemigrācijas plāna uzdevums nav risināt visas ar reemigrāciju saistītās problēmas, un vienlaikus atzina – arī ministrija saskata problēmas plāna īstenošanā, un jau tuvākajā laikā taps starpziņojums par plāna īstenošanas gaitu un iespējamiem uzlabojumiem.
Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu, kura no nozaru ministrijām ir atbildīga par plāna īstenošanu, Ekonomikas ministrijas pārstāvis sacīja, ka Ekonomikas ministrija seko līdzi plāna īstenošanai un sadarbojas ar citām par plānu līdzatbildīgajām ministrijām.
Kā būtisku problēmu saistībā ar integrācijas politikas īstenošanu Latvijā komisijas deputāti minēja faktu, ka jau šī gada vasarā tiks noslēgts darbs pie Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā un no Eiropas Savienības fondiem finansētā projekta „Nacionālais integrācijas centrs”, kura ietvaros tiek īstenoti trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumi. Šim projektam ir jāpārtop par reālu iestādi, lai tā darbības nodrošināšanai varētu rast līdzekļus valsts budžetā, deputātus informēja Kultūras ministrijas pārstāve. Deputāti apliecināja gatavību vērsties pie kultūras ministres, lai risinātu šo jautājumu.

FOTO: baltic-ireland.ie