Trešdiena, 25. decembris, Pirmie Ziemassvetki.Varda dienas: Stella, Larisa

Vienas ģimenes stāsts Īrijā draugiem.lv

- 12.03.2015

IMG_9141Lasītāja raksts
Saņēmām piedāvājumu strādāt Īrijā, latviešu uzņēmēju dibinātā maizes uzņēmumā Four Grains. Katrs atbraucām dažādos laikos, cits ātrāk, cits vēlāk. Ģimenē visi esam maiznieki ar lielu darba stāžu. Pirms atbraukšanas, pēc mūsu pieprasījuma iepazināmies ar darba līgumu, tika atbildēts uz mūsu neskaidrajiem jautājumiem.

Pirmos mēnešus strādājām bez līguma, par mums netika maksāti nodokļi, jutāmies, ka tādi bēgļi. Mums paskaidroja, ka tas tāpēc, ka formalitātes Īrijā kārtojas ļoti lēnām – PPS u.t.t.. Sākotnēji nekas neliecināja, ka būsim vergu lomā, ka kaut kas tāds šajos laikos ir iespējams, lai gan bija dzirdēti dažādi nostāsti. Tikām brīdināti, ka nedrīkstam ārpus darba telpām runāt par algu un darba stundām, ka šeit tas nav pieņemts. Mums tika apmaksātas avio biļetes un iedoti naudas līdzekļi iztikai, kuri pēc tam bija jāatdod. Strādājām smagas un fiziski grūtas maiņas, arī nakts maiņas, dažreiz līdz pat 17 stundām, piecas dienas nedēļā, dažreiz 6 dienas nedēļā. Katra darbinieka alga bija 50 EUR dienā, neatkarīgi no nostrādātajām stundām. Mums netika maksāts par pārstrādātajām stundām, par nakts stundām, par svētku dienām, netika maksāts Bank Holidays, atvaļinājuma nauda. Uz mūsu jautājumiem un iebildumiem, darba devēji atbildēja, ka viņi pašreiz nevar maksāt vairāk, ka mazliet jāpaciešas, lai paceļam pasūtījumu un kvalitāti, tad arī pacels algas. Katru mēnesi darba devēju rīkotajās sapulcēs darbiniekiem, mēs jautājām, kad tiks paceltas algas, kad mainīsies attieksme, jo jūtamies kā vergi. Mēs 100% atdevām sevi darbā, ziedojām veselību, zināšanas, pieredzi, lai attīstītu viņu biznesu līdz tādam līmenim, kāds viņš ir šobrīd, ar daudz ieviestām jaunām maizes receptēm. Bijām uzticīgi līdz pēdējai darba dienai, jo viņi solīja, jo mēs ticējām. Bija tādi brīži, kad bija jāuzklausa pazemojumi, apmelojumi, pat rupjības un lamu vārdi, ka neko nemākam, ka mūs atlaidīs no darba un viņi parūpēsies par to, lai darbu nekur vairs neatrodam. Un, ja vēlēsimies kādam sūdzēties, neko nepanāksim, jo šeit tādi jau ir strādājuši, kuri, tāpat kā mēs no sākums esam bijuši apmierināti ar visu, bet laika gaitā esot sākuši izvirzīt savas prasības.

No grāmatvedības puses visi papīri bija kārtībā, arī algas lapiņās tika uzrādītas minimālās darba stundas un attiecīgā darba minimālā alga, atvaļinājuma nauda un Bank Holidays. Uz algas lapiņām bija jāparakstās un jāraksta teksts, ka esam saņēmuši visu summu. Nokārtojām bankas kontu, lai algu ieskaita kontā, bet darba devēji uzskatīja par pienākumu maksāt algu aploksnēs – 50 EUR pa dienu.

Gāja laiks, sapratām, ka nekas nemainās, attieksme bija neizturama, tādēļ vērsāmies pie NERA un SIPTU pēc palīdzības. Sapratām, ka mūsu dienas darbā ir skaitītas, tomēr cerējām, ka kāds mums spēs palīdzēt. Iesniedzām pierādījumus, kurus cītīgi bijām vākuši un sākās izmeklēšanas no iepriekš minētām iestādēm. Viņi atrada daudz pārkāpumu un tika ierosināta krimināllieta un notika tiesa pret Four Grains. Kad darba devēji uzzināja, kuri viņus ir nodevuši, sākās draudi un diskriminācija un mūs vienu pēc otru atlaida no darba.
Piebildīšu, ka divi no mūsu ģimenes esam atraduši labus darbus un esam laimīgi un šis atgadījums mūs kā ģimeni vēl vairāk satuvināja.
Tiesu vinnējām un jau sākot ar 20. martu bijušie darba devēji sāks neizmaksātās algas izmaksu.

Linda Ludannaja, Zaiga Fišmeistere, Lana Fišmeistere un Aivo Srauhs

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Pareizi,nav ko dir*****, taadus pie sprices! Iiru darba vienmer diskrimine iebrauceejus un nemaksa kas pienaakas! 

  2. nu nemaksāt tas jau ir nacionālais (ne)tikums

  3. Anna - GERMANY saka:

    IMHO instead of casting aspersions  some people should rather be thankful to those who have helped them swap the jobless existence in their home country for a new life in Ireland sometimes sacrificing their own time and money in order to pay the salaries on time. They should as well keep in mind that the new beginning is in most of the cases impossible without the language, money, place to live and the basic knowledge of initial paperwork terms and timeframes. I am really curious to know if any other “bad employer” would get into the shoes of such “poor employees”  by lending them money for the plane tickets, finding them a house to live in, arranging all the paperwork with the landlord and going a guarantee for their timely payment of rent, filling in all the documentation in order to open the PPS number and register for taxes, “working as interpreters” in the revenue offices and banks when helping the employees open bank accounts, moreover lending money and paying in advance when there is a need on one side and possibility on another. 
    Business development is the aim of course and none of the directors are “good Samaritans”, however the human factor/understanding has always been and is one of the priorities. There are more than 20 happily working people at present that help Four Grains deliver delicious bread products to all parts of Ireland and I think that such articles as this along with competition on the market, supply prices increase and closure of many businesses in Ireland can lead to further sales reduction and create a thread to those 20 jobs provided.
    Last but not least, bringing your family members in Ireland and getting them jobs at the same working place is usually the sign of satisfaction, stability and prosperity, and not the sign of you being treated as a slave… I wonder what kind of job you do now “that makes you happy” apart of being on the dole and I wish Linda, Zaiga, Lana and Aivo all the best in their future endeavours.

  4. Aivo - IRELAND saka:

    Ja jau tik labi prieksnieki,kapec tad tiesa vinus atzina par vainigiem,kapec tad vini piekrita maksat nesamaksatas algas,ne jau aiz labas gribas vini nems un vienkarsi maksas. Nu protams tagad stradniekiem maksa vismaz minimalo algu jo nekas cits viniem tagad neatliek. Un atbildot uz annas jautajumu kur tad ir tik labs darbs lai butu laimigs –varu teikt ka kur es stradaju tas nav nozimigi ,bet gan kada ir darba deveja attieksme un galvenais ka maksa normali nevis 50 euro diena .

  5. Linda saka:

    Doma jau šiem darba devējiem bija laba- attīstīt un ieviest  biznesu, proti latviešu maizes ražošanu Īrijā. Jo maize patiešām ir garšīga un mēs latvieši esam maizes ēdāji. Bet jāatceras un jāsaprot, ka 16 gadsimts ir beidzies, kur cilvēkus vergu vietā turēja. Ir likums un tas ir visiem vienāds. Ja nevari maksāt algas, tad ļoti jāapsver vai turēt šādu biznesu.  Manā tagadējā darba vietā attieksme ir ļoti pozitīva, mani novērtē kā strādnieku un galvenais MAKSĀ ALGU, KĀDU ESMU NOPELNĪJUSI. Anna, Jūsu attaisnošanās ir nevietā, jo neesat ieinteresētā persona šajā lietā.

  6. Anna - GERMANY saka:

    Good for you, Aivo, I hope it’s at least 55 euro now (after taxes of course) and your life has changed dramatically :) And the court story is not finished yet, as far as I know, but I don’t think there is any point to discuss this here further with you considering your level of knowledge of the way the Irish Employment Law works and the way wages are calculated. All the best :)

  7. Anna - GERMANY saka:

    Linda, I think all was positive here too until you were told that your contract was over –  your job was done as per initial agreement, was it not so? And no way I am giving excuses or apologizing, please read more carefully. Or am I forbidden to comment? 8-O 

  8. Aivo - IRELAND saka:

    Cik saprotu esat slikti informeta jo tiesa ir gala,mums tikai tiesa ir japaraksta paradu ligums,pirms kautko rakstiet vispirms parliecinieties kur ir aisniba jeb jums vienkarsi liek noticet. Un runajot par algam ja esat tik izglitots cilveks tad jums vaidzetu zinat ka minimala alga pec nodokliem pa astonam stundam ir turpat 70euro

  9. Linda saka:

    Anna, vislabākā aizsardzība ir smalks uzbrukums!

  10. Anna - GERMANY saka:

    Just as I though,lol  :mrgreen:

  11. saka ta, – ja boss nevar samaksat stradniekam tad nem lapstu un rok pats, sini gadijuma cepat pasi! :wink:

  12. Miles - IRELAND saka:

    Za vse, chto vi sdelali budete goret’ adu uvazhajemaja Linda, Zaiga, Lana šmeistere un Aivo!!! Ne stoit verit’ v eti brehni, ponjatno i tak chto eti ljudi prosto nashli sposob kak srubitj bablo cherez sud. Vse eti ljudi – eto vse ODNA Semejka, prichem ochenj’ parshivaja ne dai bog vam ljudi povstrechatj takih urodov. Moi druzja im pomogli: ustroili ih na rabotu, ustroili ih ditej v shkolu, snjali im zhiljo i POSMATRITE chem oni otblagodarili ih. Ja v SHOKE!!! Bog vas nakazhet i nadejusj skoro! 

  13. Miles saka:

    Hahaha I just would like to point your attention on how how she writes: “jutāmies, ka tādi bēgļi” or “Mēs 100% atdevām sevi darbā” looks more like essay to me. and btw do you know at least ANYONE who gave 100% of him-self to work? LOL

  14. Aivo saka:

    izskatas ka tu ari neko nezini ,jo bernus mes pasi iekartojam skola,man neviens nepirka bileti no taviem milajiem prieksniekiem jeb draugiem ka tu vinus sauc,nuja un saprotams ka gribi paclt sava drauga imidzu,bet nu jau par velu DIEVS JAU VINUS SODIJA,un ceru par taviem apvainojumiem sodis ari tevi :-D :-D

  15. Aivo saka:

    Un ja gribetu es dabutu visus parejos kas ir stradajusi pie taviem DRAUGIEM un tici man viniem bus tads pats stasts,un vel ja tu nezinaji seit iet runa par algam nevis par palidzesanu ja to var saukt par palidzesanu mr Miles



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie