Negroza spriedumu saistībā ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs

Latvijas Augstākās tiesas (AT) administratīvo lietu departaments pirmdien, rakstveida procesā izskatot kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs, atstāja to negrozītu, aģentūrai BNS pirmdien pastāstīja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

“AT atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem,” viņa paskaidroja.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. “Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam,” teikts spriedumā.

Līdz ar to nav konstatējams Satversmes panta par tiesībām vēlēt pārkāpums, uzsvēra Kataja.

Viņa piebilda, ka AT atzinusi, ka apstāklis, ka ārvalstīs izveidotie vēlēšanu iecirkņi ir iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā, ir vēlēšanu organizēšanas jautājums.

“Apstāklis, ka ārvalstīs izveidotie vēlēšanu iecirkņi ir iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā, ir vēlēšanu organizēšanas jautājums, par kuru likumdevējs tiesībpolitiski ir izšķīries, bet kas neietekmē personas vēlēšanu tiesības pēc būtības. Vēlētāju skaits tiek noteikts, lai proporcionāli varētu noteikt ievēlamo deputātu skaitu, tomēr tas tāpēc nenozīmē, ka mazākās izmaiņas apgabala vēlētāju skaitā padara vēlēšanas par neatbilstošām proporcionālu vēlēšanu principam,” teikts spriedumā.

Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka pieteicējs uzskata, ka ārvalstī izveidotajā vēlēšanu iecirknī viņam bija izsniedzams Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksts, jo pieteicēja dzīvesvieta, neraugoties uz pagaidu atrašanos ārvalstīs, ir Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Pieteicējs kasācijas sūdzībā norādījis, ka pārkāpts Latvijas Satversmes 1., 2., 6., 7., 8. un 91. pants un ka apgabaltiesai bija jākonstatē brīvu un proporcionālu vēlēšanu principu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS