Vienojas par terminu „piespiedu laulības” un „forced marriages” izmantošanu

Ar mērķi panākt vienotu izpratni par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēku tirdzniecību, šā gada 19. martā Iekšlietu ministrija (IeM) un nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” projekta HESTIA* ietvaros rīkoja nacionālo apaļā galda sanāksmi, kurā piedalījās 26 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora.

Tikšanās laikā dalībnieki diskutēja par fiktīvo laulību jēdzienu, tā lietošanu latviešu valodā un angļu valodā, līdzšinējo ekspertu un speciālistu pieredzi, identificētajām problēmām, risinot cilvēktirdzniecības gadījumus ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, kā arī nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem, lai mazinātu fiktīvo laulību izplatību Latvijā un Eiropas Savienībā.

Latvijā līdz šim ir zināmi un tiek lietoti vairāki apzīmējumi laulībām, ko noslēdz starp kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni, un to vienīgais mērķis ir apiet noteikumus par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos, un iegūt uzturēšanās atļauju vai pilnvaru dzīvot kādā dalībvalstī, proti – fiktīvas laulības, aprēķina laulības, darījuma laulības, piespiedu laulības. Sanāksmes gaitā dalībnieki vienojās, ka visatbilstošākais apzīmējums šādām laulībām būtu “fiktīvas laulības”, jo Civillikuma izpratnē laulības ir fiktīvas, ja tās noslēgtas bez nolūka izveidot ģimeni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas pārstāve Astrīda Vucāne informēja, ka LZA Terminoloģijas komisija atbalsta terminu “fiktīvas laulības” un tā oficiālu apstiprināšanu, jo Civillikumā attiecībā uz šādām laulībām tiek lietots atslēgvārds „fiktīvs”.

Attiecībā uz fiktīvo laulību noslēgšanu cilvēktirdzniecības nolūkā eksperti ierosināja lietot apzīmējumu “piespiedu laulības”, jo šādā gadījumā eksistē piespiedu elementi – persona tiek maldināta, izmantojot viņas ievainojamības stāvokli, nereti arī fiziski ietekmēta.

Ja personu iesaistīšanai fiktīvās laulībās tiek izmantoti piespiedu līdzekļi (vardarbība, maldināšana, viltus), lietojot fiktīvo laulību jēdzienu angļu valodā, piemērotākais termins būtu “forced marriages”, nevis sarunvalodā lietotais “sham marriages”.

Pašvaldību pārstāves no Liepājas, Madonas un Beverīnas novada Trikātas sociālajiem dienestiem sanāksmes dalībniekus informēja par viņu praksē identificētajiem un risinātajiem cilvēktirdzniecības gadījumiem, kad klienti tika izmantoti, lai noslēgtu fiktīvas laulības.

Par līdz šim Latvijā īstenotajām informatīvajām kampaņām un pašreizējām preventīvajām aktivitātēm cilvēku tirdzniecības mazināšanai klātesošos informēja biedrība “Patvērums “Drošā māja””, aicinot sanāksmes dalībniekus arī turpmāk aktīvi sadarboties un veikt skaidrojošo darbu, strādājot ar dažādām mērķa grupām, lai novērstu cilvēku ļaunprātīgu izmantošanu un iesaistīšanu fiktīvajās laulībās. No 2007.gada biedrība sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegusi 113 personām, no kurām, 59 bija cietušas tieši no fiktīvām laulībām. 2014.gadā diennakts Uzticības tālruņa cilvēku tirdzniecības mazināšanai 28612120 operatori snieguši 220 konsultācijas – no tām 63 par fiktīvajām laulībām. Šī gada pirmajos divos mēnešos sniegtas 55 konsultācijas, par fiktīvām laulībām – 16.

Nacionālajā apaļā galda sanāksmē piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Rīgas pilsētas Ziemeļu Dzimtsarakstu nodaļas, Rīgas, Liepājas, Madonas un Beverīnas novada pašvaldībām, Rīgas domes Labklājības departamenta, Latvijas Zinātņu akadēmijas, biedrībām „Patvērums „Drošā māja””, „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības”, kā arī HESTIA sadarbības partnera – Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) pārstāve.

HESTIA pārstāvji informē, ka šādas nacionālās sanāksmes – ar mērķi definēt un risināt fiktīvo laulību problemātiku – tiek organizētas arī projekta partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Īrijā un Slovākijā.

Kopumā projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju.

Projekta HESTIA sadarbības partneri: NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

FOTO: HESTIA