Otrdien, 12.oktobrī, Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu un par personu apliecinošiem dokumentiem, lai sekmētu ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) paziņojumā.

Otrdien, 6. Jūlijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz samazināt personu uzraudzības informācijas sistēmā “covidpass.lv” sniedzamo ziņu apjomu, un tas ir atkarīgs no tā, vai personai ir jāievēro pašizolācija pēc ieceļošanas, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļas paziņojumā. Šādā veidā sistēmā tiek uzkrāts tikai minimālais nepieciešamais informācijas apjoms.

Iekšlietu ministrijai (IeM) ir bažas, ka daļa robežšķērsotāju varētu viltot uzziņas par negatīviem Covid-19 testiem, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Signe Bole. Bole atgādināja, ka saskaņā ar valdības lemto no 15.janvāra ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu.

Otrdien, 6.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegtos grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" par "Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas (IECIS)" ieviešanu, informē IeM. Elektroniskās anketas būs pieejamas no jebkuras viedierīces un aizpildāmas īpašā tīmekļvietnē covidpass.lv no 12.oktobra.

Otrdien, 18. augustā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Ministru kabinetam prezentēja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par informācijas sistēmas “Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma (IECIS)” izveidi. Šī sistēma tiks veidota, lai digitalizētu jau šobrīd pastāvošo ieceļotāju anketēšanu Covid-19 laikā, un to izstrādās Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs.

Atzīmējot Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību, Eiropas Savienības Noziedzības novēršanas tīkls (EUCPN) un Eiropas valstis 2019.gada 17.oktobrī uzsāka cilvēku tirdzniecības novēršanas kampaņu, kuras galvenais mērķis ir uzrunāt cilvēkus, kuri iespējams ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, kuriem ir nepieciešams atbalsts, palīdzība un aizsardzība, informē Iekšlietu ministrija.

1.oktobrī Rīgā Ārlietu ministrijā notika otrā Diasporas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika skatīts diasporas politikas iniciatīvām paredzētais valsts budžets. Šīs sēdes norise tika translēta arī tiešraidē un ikviens to varēja noskatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā. Cerams, ka tiem, kas tiešraidi neredzēja, būs iespēja noskatīties tās ierakstu, bet vēl pirms tam īsumā par sēdes saturu.

Otrdien, 28. maijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz, ka persona, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, būs atļauts norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī, informē Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018.gadā. Ministrija secinājusi, ka cilvēku tirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.

Pērn Latvijā tika identificēti 20 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp viņu vidū bija trīs bērni, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa. Upuru skaits par vienu samazinājies - gadu iepriekš tika identificēti 19 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp seši bērni. Kā sacīja Stabiņa, cilvēku tirdzniecības riskam visvairāk pakļautas tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā bezdarbnieki, jaunieši, sievietes, nepilngadīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī personas ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem.