Diasporas latviskuma nostiprināšanai netiek pārmaksāts

“Ārvalstīs strādājošo Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir gana lieli, salīdzinot ar to, ko no valsts budžeta īstenojam, saiknes nostiprināšanai ar diasporu. Tādēļ pārmetumi, ka diasporas latviskuma nostiprināšana tiek finansēta no Latvijas nodokļu maksātāju budžeta, ir nepamatoti,” tiekoties ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, secināja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Pēc Latvijas Bankas aplēsēm viena trešdaļa aizbraucēju sūta naudu saviem radiniekiem, kas dzīvo Latvijā, tas savukārt valsts budžetā iepludina aptuveni 440 miljoni eiro gadā.
Komisija 22. aprīļa sēdē apskatīja trīs ar diasporu saistītus jautājumus. Latvijas Bankas pārstāvji komisijas deputātus informēja par diasporas naudas plūsmas statistiku un prognozēm. Tāpat komisija tikās ar Valsts ienākumu dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjiem.

VID pārstāvji komisijas deputātiem apstiprināja, ka reemigrantu uztraukumam nav pamata, atgriežoties dzimtenē, viņiem nodokļu starpība valstij nav jāatmaksā. Vienīgais pilsoņu pienākums ir aizpildīt nodokļu deklarāciju par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, taču, lai atvieglotu arī šo prasību, VID ar komisijas atbalstu veiks grozījumus likumprojektā. Grozījumi paredzētu datu ieguvi no ārvalstu ieņēmumu dienestiem.
Apspriežot repatriācijas likumu, komisijas priekšsēdētājs secināja, “Repatriācijas likuma izmaiņas, bez nepieciešamā budžeta, neveicinās un neatvieglos reemigrāciju. Jaunais likums, diasporas un reemigrācijas perspektīvā, nebija nepieciešams.” Komisijas deputāti norādīja, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta jaunajai diasporai, kas vēl nav “iesakņojusies” jaunajā mītnes zemē, tomēr apzinoties, ka mazie un īslaicīgie pabalsti, nevar būt pietiekami liels stimuls reemigrācijai.

Informācijas avots: Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

FOTO: baltic-ireland.ie