ESRI: jauniem bezdarbniekiem bez bērniem izdevīgāk ir strādāt nevis dzīvot no pabalstiem

Saskaņā ar jaunāko Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) pētījumu seši no katriem 10 bezdarbniekiem varētu vismaz dubultot savus ienākumus, uzsākot darbu, raksta Independent.ie.
Taču aina nav tik rožaina, kad runa ir par ģimenēm, kas vēl joprojām ir iesprostotas sociālo pabalstu lamatās. Sevišķi būtiski tas attiecas uz ģimenēm, kurās kāds cieš no hroniskām slimībām un kuras izmanto medicīnas kartes.

Atgriešanās darbā tām nozīmētu arī apjomīgas bērnu aprūpes izmaksas un nozīmīgu priekšrocību, piemēram, īres pabalsta zaudēšanu.
ESRI secina, ka lielākajai daļai darba meklētāju, galvenokārt tiem, kas ir jauni un bez bērniem, būtu izdevīgāk nevis saņemt pabalstus, bet strādāt pilna laika darbu, jo tādējādi sešiem no 10 ienākumi dubultotos.
Vairāk nekā astoņi no 10 darba meklētājiem varētu nopelnīt vismaz par 40% vairāk, ja viņiem būtu pilna laika darbs.
Taču zinātnieki atklāj, ka nedaudz gadījumos (2,8%), bez darba palikušo ģimeņu ir izdevīgāk dzīvot uz pabalstiem. Sevišķi tas attiecas uz bezdarbnieku ģimenēm ar bērniem.
Profesors Tim Callan, kurš ir viens no šodien publicētā ziņojuma „Making Work Pay More: Recent Incentives”, norāda, ka ļoti daudzi bezdarbnieki ir jauni, neprecēti un bez bērniem. Viņi saņem minimālos pabalsta maksājumus, retāk var izmantot medicīnisko karti vai saņemt sociālos pabalstus par bērniem. Visi šie faktori nozīmē, ka viņiem ir izdevīgāk strādāt.

Pētnieki pārbaudīja arī to, kā medicīnas kartes ietekmē cilvēku atgriešanos darbā. Viņi arī pētīja kāda loma šai ziņā ir pabalstam Back to Work Family Dividend (BTWFD), kas tika ieviests pagājušā gadā un ļauj personai, atgriežoties darbā saņemt līdz tam bezdarbnieku pabalstā piešķirto piemaksu par apgādājamiem bērniem. Atsākot strādāt, vienu gadu persona saņem 30€ nedēļā par katru bērnu, pēc tam vēl vienu gadu – pusi no šīs summas. Taču netika izpētīti citi jautājumi, piemēram, bērnu aprūpes izmaksas.
Pētījumā atzīts, ka medicīniskā karte nav sevišķi liela problēma un tai ir nozīme vienīgi hronisku slimību gadījumos, bet BTWFD varētu ģimenes finansiāli stimulēt atsākt strādāt, un ir vērts to turpināt.
Tomēr profesors Callan norādīja, ka tikai pāris tūkstoši cilvēku pašlaik saņem BTWFD.
Viņš sacīja, ka, par spīti pastāvošajiem pabalstu slazdiem, daudzi bezdarbnieki joprojām izlemj strādāt, domājot par nākotni, piemēram, ka viņu bērnu aprūpes izmaksas samazināsies, jo viņu bērni kļūst vecāki.
Pēdējos gados par pabalstu slazdiem ir izstrādāti vairāki ziņojumi. 2012.gadā profesors Richard Tol, kurš tolaik bija pētnieks ESRI, izraisīja debates visā valstī, atklājot, ka četriem no katriem 10 strādājošajiem vecākiem būtu izdevīgāk saņemt pabalstus. ESRI vēlāk paziņoja, ka profesors problēmu ir pārvērtējis. Tomēr 2013.gadā Citizens Information Board, ko finansē Sociālās aizsardzības departaments, arī konstatēja vairākus sociālos slazdus. ESRI pagājušā gada ziņojumā konstatēts, ka vienai no trim ģimenēm ir izdevīgāki pabalsti nevis darbs. Galvenokārt tāpēc, ka viņi zaudēs īres pabalstu un parādīsies papildus izmaksas par bērnu aprūpi un transportu.

FOTO: baltic-ireland.ie