Pirmdiena, 20. novembris, Varda dienas: Anda, Andīna

Dublinā notikusi pirmā projekta HESTIA koordinēšanas sanāksme draugiem.lv

- 26.06.2015

hestiaLai pārrunātu projekta HESTIA īstenošanas gaitu, nacionālo un reģionālo apaļo galdu sanāksmju rezultātus un secinājumus, no 3. līdz5. jūnijam Dublinā notika pirmā projekta koordinēšanas sanāksme, ko vadīja Īrijas Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Department of Justice and Equality) sadarbībā ar Īrijas Imigrantu padomi. Tajā piedalījās 20 projekta partnervalstu projekta koordinatori un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Somijas un Īrijas.

Pirmajā sanāksmes dienā dalībnieki secināja, ka projekta partnervalstīs nav vienotas izpratnes par fiktīvo laulību saistību ar cilvēktirdzniecību, jo fiktīvās laulības galvenokārt tiek uzskatītas par valstu migrācijas un uzturēšanās atļauju normatīvā regulējuma pārkāpumu.
Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa: „Izvērtējot fiktīvas laulības, secinājām, ka pat, ja sieviete netiek pakļauta ekspluatācijai, šādai laulībai ir neparedzamas negatīvas sekas. Atbilstoši atsevišķu projekta partneru valstu normatīvajam regulējumam, laulātajām pārim jādzīvo laulībā vismaz piecus gadus līdz laulība var tikt šķirta. Pa šo laiku sievietei var izveidoties jaunas attiecības, kurās piedzimst bērni, taču likumīgi tie uzskatāmi par laulātā bērniem un var tikt izmantoti, lai piesaistītu sievieti fiktīvajai laulībai vēl vairāk.”

Apkopojot projekta dalībvalstu viedokļus un dažādos fiktīvo laulību konceptus (sham marriage, forced marriage, marriage of conveniece, fake marriage, false marriage, bogus marriage, fictitious marriage, exploitative marriage, grey marriage), sanāksmes dalībnieki vienojās, ka projekta ietvaros līdz pētījuma publicēšanai, kas plānota 2016.gada maijā, tiks izmantots termins “human trafficking involving exploitative sham marriage”, jo šobrīd tas vissaprotamāk atspoguļo problēmas būtību.

Otrā sanāksmes diena tika veltīta projekta pētījuma metodoloģijas apguvei, ko nodrošināja projekta Somijas partneris – HEUNI, kas ir viens no vadošajiem pētījumu institūtiem Baltijas jūras reģionā.Lai izstrādātu kvalitatīvu pētījumu, HEUNI projekta partneriem piedāvāja vienotu pētījuma metodoloģiju, uz kuru balstoties katrā projekta partnervalstī tiks izstrādāts nacionālais ziņojums, atspoguļojot konkrētās valsts situāciju: nacionālos tiesību aktus un tiesisko regulējumu attiecībā uz fiktīvajām laulībām un cilvēktirdzniecību, izpratni par fiktīvo laulību saistību ar cilvēktirdzniecību, analizējot iemeslus, kāpēc personas piekrīt doties uz ārvalstīm slēgt fiktīvas laulības, kas ir tās personas, kas piekrīt fiktīvi laulāties un kļūst par ekspluatācijas upuriem.

„Praksē cilvēktirdzniecības un fiktīvo laulību gadījumus ir sarežģīti identificēt, tāpēc vēl jo vairāk HESTIA projekts šobrīd ir aktuāls. Ir nepieciešams situācijas un problēmas apraksts, kas dos skaidras atbildes par to, vai fiktīvas laulības ir cilvēktirdzniecības forma vai vervēšanas veids, vai ir iespējams nodrošināt konkrētu definīciju šim fenomenam, vai ir nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos Eiropas Savienības līmenī,” uzsver L. Stabiņa. „Sagaidāms, ka projekta ietvaros veiktais pētījums atbildēs uz galvenajiem jautājumiem: kādi ir valstu sistēmu, normatīvo aktu administratīvo procedūru trūkumi, kuru dēļ ir iespējama cilvēktirdzniecība saistībā ar fiktīvām laulībām; kādi ir iespējamie rīcības modeļi, lai veicinātu šādu cilvēktirdzniecības gadījumu, upuru identificēšanu; ko varam darīt, lai novērstu ekspluatāciju.”

Arī Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministrijas pārstāvji norādīja, ka vienota izpratne par šo problēmu būs iespējama, kad būs skaidrs situācijas apraksts, par to, kas un kā notiek upuru izcelsmes valstī un upuru ekspluatācijas valstī. Viņuprāt, ir nepieciešams situācijas visaptverošs apraksts, lai panāktu vienotu izpratni un HESTIA projekta pētījums to nodrošinās.

Lai pārrunātu cilvēktirdzniecības un fiktīvo laulību aktualitāti, Latvijas Ārlietu ministrija kā HESTIA projekta asociētais partneris 5. jūnijā organizēja projekta partneru tikšanos Latvijas Republikas vēstniecībā Dublinā. Tajā piedalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals, vēstniecības padomniece Vija Buša un vēstniecības Konsulārās nodaļas vecākā referente Guna Āboliņa, kas iepazīstināja ar Latvijas vēstniecības pieredzi šajā jautājumā.

Kopš 2004. gada Īrijā ir reģistrētas vairāk kā 1600 laulības starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Kopš 2006.gada gandrīz 2000 trešo valstu valstspiederīgie ir iesnieguši Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni (bieži vien laulība ir noslēgta Pakistānā, Nigērijā, Indijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī – Dānijā, Kiprā, Spānijā, Zviedrijā). Vēstniecības darbinieki atzina, ka liela daļa šo laulību ir noslēgtas ar mērķi veidot ģimeni un nav pamata domāt, ka tās varētu būt fiktīvas laulības.

Kopumā projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju.Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus.

Projekta HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Publicitātes foto



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie