Dzejas dienas Īrijā

Jau otro gadu Īrijā tiek organizētas Dzejas dienas, ko rīko Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ). Sestdien un svētdien dzejas draugi Dublinā un Kāslbārā (Castlebar, Co Mayo) varēja tikties ar tautā iemīļoto dzejnieci Māru Zālīti. Savukārt, atceroties to, ka 2015. ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu, arī Īrijas pasākumos bija jūtama abu dižgaru klātbūtne.

Ja pagājušajā gadā, kā jau pirmajā reizē, Dzejas dienas noritēja visai bikli, tad šogad noteikti ir jāuzteic to rīkotāji, īpaši grupas Onikss vadītāja Venēra Vilovska, kura ar saviem palīgiem ir ieguldījusi darbu un izdomu, lai pasākumi patiesi ilgi paliktu atmiņā.
Nav jau nekāds noslēpums, ka literārie sarīkojumi, tostarp Dzejas dienas, nav masu pasākumi un tiem nekādā ziņā nevajadzētu tādiem būt. Tikšanās ar rakstnieku pulcē tikai tos, kam patiešām interesē un patīk grāmatas, vēl jo vairāk tas attiecas uz dzeju, kurai papildus nepieciešama arī attiecīga noskaņa. Un to ne vienmēr ir iespējams panākt mākslīgi. Šoreiz pārdomāti izvēlētās dziesmas, dzeju lasījumi un, protams, Māras Zālītes personība bija tie, kas, viens otru papildinot, noteikti bija sagūluši uz pareizā viļņa. Dublinā jaunā gaismā un lieliskā saknējumā pārsteidza gan Mazais Letiņš, gan koris eLVē, gan latviešu apvienotais bērnu koris Īrijā (LABKĪ) un arī mazie dziedātāji no Portlīšas (Portlaoise). Interesants bija arī skatuves mākslas studijas Dzintars Dzintarā sniegums. Iespējams, tieši tāpēc brīvu vietu zālē Dublinā nebija un vienam otram vēlākam atnācējam bija jāstāv kājās.

Taču pasākumu norises vietu izvēle noteikti ir jāatzīmē kā veiksmīga un tas dod cerību, ka šādi sarīkojumi varētu notikt ne tikai septembrī, bet arī citā laikā, atzīmējot ne tikai dzejnieku, bet, piemēram, izcilu latviešu dramaturgu un prozas darbu autoru gadadienas. Nākošgad tā varētu būt, piemēram, Sprīdīša autores Annas Brigaderes 155 gadu atcere, bet Dzejas dienas varbūt varētu noritēt Aleksandra Čaka 115 gadu jubilejas vai Andreja Pumpura, kuram nākošgad atzīmējami 175, zīmē. Katrā gadījumā LBĪ tos organizēt noteikti būtu pa spēkam.
Dzejas dienu pasākumus finansēja Latvijas vēstniecība Īrijā un Ārlietu ministrija.

FOTO: no dalībnieku arhīviem