2015. gads – ĀM sadarbība ar diasporu

Latvijas Ārlietu ministra (ĀM) ir sagatavojusi ikgadējo ziņojuma projektu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ziņojuma projektā, cita starpā, ir arī sadaļa, kas attiecas uz diasporu – “Sadarbība ar diasporu, konsulārie pakalpojumi un Latvijas simtgade”.

Viens no Ārlietu ministrijas svarīgiem uzdevumiem ir saglabāt saikni ar diasporu un pilnvērtīgi iesaistīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus Latvijā notiekošos procesos, kā arī efektīvi sniegt konsulāros pakalpojumus. Sabiedrisko attiecību jomā nozīmīgākais uzdevums 2016. gadā būs nodrošināt Latvijas simtgades cienīgu atzīmēšanu ārvalstīs.
Sadarbība ar diasporu
Latvijas pilsoņi dzīvo vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Šobrīd lielākās kopienas ir ES valstīs, ASV, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Izraēlā. Pasaulē ir vairāk nekā 100 latviešu skolas, nometnes un vasaras skolas. Lai nodrošinātu saikni ar Latviju, diplomātiskais un konsulārais dienests veicina latviešu valodas un kultūras izplatību pasaulē. 2015. gadā Ārlietu ministrija sniegusi atbalstu diasporas organizācijām un projektiem kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas un sporta jomās Īrijā, Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Krievijā, Spānijā un daudzās citās mītnes zemēs. Ārlietu dienests atbalstījis projektus arī trimdas kultūras saglabāšanā un izpētē, tai skaitā, Eiropas Latviešu apvienības organizētos Eiropas latviešu kultūras svētkus Briselē.
2015. gada jūlijā Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un citiem sadarbības partneriem, rīkoja II. Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF). Forums veicināja diasporas iesaisti Latvijas ekonomikā, stiprināja sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, kā arī inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai. 2015. gada rudenī Ministru prezidenta biroja paspārnē tika izveidota augsta līmeņa diasporas uzņēmēju padome. Nākamais forums notiks Austrālijā 2016. gada nogalē. 2015. gadā notika jau otrais Jaunatnes forums, paplašinot diasporas jauniešu iesaisti. Tāpat arī atbalstīti diasporas jauniešu pasākumi mītnes zemēs – Īrijā, Lielbritānijā un Beļģijā.
Ar Ārlietu dienesta atbalstu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja otro konkursu, kura mērķis bija atbalstīt mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu nolūkā padarīt tos pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai.
Ārlietu ministrija ir palīdzējusi nodrošināt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra darbību. Centrs veicis pētījumus diasporas un migrācijas jomā, organizējis konferences un semināru. Veikti pētījumi un publikācijas par diasporas vēsturi, politisko pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Latvijā, diasporas dzīves dažādiem aspektiem.
Lai sasniegtu ārpolitikas mērķus, Ārlietu ministrija aktīvi iesaistīs visus Latvijai pieejamos intelektuālos resursus, tostarp starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas pilsoņu ekspertīzi un Latvijas diasporas organizāciju trešajās valstīs potenciālu.

Konsulārie pakalpojumi
Kopumā 2015. gadā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs sniegti 62 712 pakalpojumi (izņemot vīzas) par kuriem iekasēta konsulārā un valsts nodeva 1 992 668 EUR. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi turpina organizēt braucienus ar mobilo pasu darbstacijām personu apliecinošu dokumentu noformēšanai. 2015. gadā Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV, Kanādā, Vācijā un Spānijā ar mobilajām pasu darbstacijām veica braucienus uz 17 pilsētām. Ārpus pārstāvniecībām tika noformēti 2293 pasu un personas apliecību pieteikumi, kā arī sniegti citi konsulārie pakalpojumi. 2015. gadā pirmo reizi tika rīkots brauciens ar mobilo pasu darbstaciju uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Dienvidamerikas valstīm – Venecuēlu, Argentīnu un Brazīliju.
Līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā turpinās aktīva pilsonības reģistrācija. 2015. gadā Latvijas pārstāvniecībās tika pieņemti 3916 pieteikumi pilsonības reģistrācijai. Visvairāk pieteikumu saņemti no vēstniecībām Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā, ASV un Izraēlā.
Latvijas prezidentūras laikā ir pieņemta un stājās spēkā Padomes Direktīva par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kas Latvijas valstspiederīgajiem nodrošinās operatīvāku konsulārās palīdzības saņemšanu krīzes situācijās valstīs, kurās Latvijai nav diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību.
2015. gadā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemts 127 551 vīzu pieteikums, kas ir par 20% mazāk, salīdzinot ar 2014. gadu, un valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir iekasēti 4 550 159 EUR. 2015. gadā Ārlietu ministrija turpināja darbu pie vīzu pārstāvības tīkla paplašināšanas, vienojoties ar vairākām dalībvalstīm par vīzu izsniegšanu uz Latviju tādās valstīs kā Kongo, Kirgizstāna, Brazīlija, Bulgārija, Kambodža, Laosa un Mjanma.

Latvijas simtgade
Ārlietu dienests ir uzsācis darbu, lai nodrošinātu Latvijas simtgades atzīmēšanu ārvalstīs. Lai stiprinātu visaptverošu un pozitīvu priekšstatu par Latviju starptautiskajā vidē, Ārlietu ministrija ir noteikusi trīs tematiskos virzienus, kuros strādās Latvijas vēstniecības – ilgtspējīga Latvijas nākotne, Latvijas kā kultūras lielvalsts svinēšana, Latvijas un latviešu devums pasaulei. Uz ilgtspējīgu nākotni būs orientētas vēstniecību organizētās konferences, diskusijas, semināri par mūsu valstij svarīgām tēmām ārpolitikā, drošības politikā, ES attīstībā, kā arī tiks skaidroti Latvijas vēstures un valstiskuma jautājumi. Latvija tiks popularizēta kā perspektīvs sadarbības partneris ekonomikā, tūrismā, izglītībā u.c. jomās. Ar kultūras programmu tiks svinēta valsts simtgade un apliecināta Latvija kā kultūras lielvalsts Eiropā un citur pasaulē. Trešās tematiskās prioritātes ietvaros vēstniecības sadarbībā ar vietējām latviešu diasporām un citiem sadarbības partneriem centīsies atgādināt un iemūžināt latviešu piemiņu ārvalstīs, kā arī Latvijas un latviešu vēsturisko un mūsdienu devumu konkrētu valstu attīstībā.

FOTO: baltic-ireland.ie