Kučinskis: nav tiesību saukt mājās emigrējušos iedzīvotājus, kamēr nav skaidra piedāvājuma

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē plānots balsojums par uzticības izteikšanu Māra Kučinska (ZZS) izveidotajam Ministru kabinetam, bet pirms tam topošais valdības vadītājs sniedza interviju LTV raidījumam “Rīta Panorāma”, kurā sacīja, ka “nav tiesību saukt mājās emigrējušos Latvijas iedzīvotājus, kamēr mums viņiem nav skaidra piedāvājuma”.

Kučinskis paskaidroja, ka demogrāfija un pabalstu jautājums ir viena puse, bet otra – darba iespējas, kā arī mājokļa pieejamība. “Nekad nesaukšu mājās cilvēkus, sakot, ka mums ir laba pabalstu sistēma. Ir jābūt atbildīgam,” teica Kučinskis.
Premjera amata kandidāts norādīja, ka pielikšana katram pa drusciņai pie algas, nav izeja nākotnei. “Jāizstrādā arī kvalitātes kritēriji. Jāpieliek liels darbs, lai varam runāt par algu kāpumu,” skaidroja Kučinskis.

Tapat šodien tiks parakstīta topošās valdības deklarācija, kas sastāv no 135 punktiem, no kuriem viens attiecas uz diasporu un skan sekojoši:
“Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai.”

Salīdzinājumam Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību deklarācijā minētais attiecībā uz diasporu:
* Lai stiprinātu piederības izjūtu Latvijai un latviskajai kultūrtelpai, atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Sekmēsim ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Atbalstīsim latviešu kopienu organizāciju darbību ārvalstīs.
* Pielāgosim trešo valstu piederīgajiem izveidoto vienas pieturas aģentūru to tautiešu vajadzībām, kuri vēlas atgriezties Latvijā.
Nodrošināsim reemigrējušo jauniešu iekļaušanu izglītības sistēmā, radot iespējas skolēniem ar zemām valsts valodas prasmēm mācīties intensīvajos kursos kopā ar citiem reemigrantiem un imigrantiem, kā arī piedāvājot pedagoga palīgu pirmajā mācību pusgadā skolēna veiksmīgai adaptācijai jaunajā vidē un grūtību pārvarēšanai, kas saistītas ar mācību vielas atšķirībām dažādās izglītības sistēmās.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS