ĀM: Eiropadomē par sociālajiem pabalstiem ir panākts līdzsvarots kompromiss

Eiropadomē par sociālo pabalstu ierobežojumiem ir panākts līdzsvarots kompromiss, aģentūrai BNS sanāksmes rezultātus, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vienošanos par Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām, komentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs uzsver, ka “šīs nav stāsta beigas”. Panāktās vienošanās kalpos par pamatu britu premjeram un valdībai kampaņas par palikšanu ES organizēšanai un gala vārdu referendumā teiks britu tauta. Lēmumi stāsies spēkā, ja briti nobalsos par palikšanu ES.
“Vai šie lēmumi stāsies spēkā, ir lielā mērā atkarīgs no tiem, kas balsos britu referendumā. Ja Lielbritānija nolemj izstāties no ES, tad neapšaubāmi, ka visi lēmumi nestājas spēkā, bet tad Lielbritānijai ir brīvas rokas rīkoties pēc saviem ieskatiem daudzos jautājumos. Taču es uzskatu, ka pašai Lielbritānijai gan ekonomikas, gan drošības, gan ārpolitikas ziņā izdevīgāk ir palikt ES. Lielbritānijai ir izdevies panākt, ka tai nebūs saistošas vairākas ES līguma normas, kas tiks iestrādātas brīdī, kad pārskatīs ES dibināšanas līgumu. Manuprāt, līdzsvars starp interesēm un iespējām, un lietām, ko britu publika saskatīja kā nepieņemamu, šobrīd ir panākts labs. Gaidīsim referendumu, cerēsim, ka britu tauta lems par palikšanu ES, cerēsim, ka šī drāma tiešām būs beigusies ar to, ar ko Eiropas Savienība vienmēr ir pozitīvi izcēlusies, ka visas problēmas mēģināt risināt sarunu un kompromisu ceļā, pat ja tas ir ļoti grūti,” komentēja ministrs.

Par jūtīgākajām sarunu tēmām viņš min sociālo pabalstu ierobežojumus un pabalstus bērniem, kuri nedzīvo kopā ar vecākiem Lielbritānijā, bet atstāti mājās pie radiniekiem.

“Sākotnējais piedāvājums, ko lika galdā britu valdība, bija vispār atteikties no pabalstu maksāšanas bērniem, kas atrodas ārpus valsts. Pirmkārt, Lielbritānija ir nākusi ar zināmu kompromisu, nevis vispār nemaksāt, bet tie tiks indeksēti, otrkārt, saskaņā ar Eiropadomes kompromisu, tuvākos četrus gadus līdz 2020.gadam, indeksācija netiek piemērota, bet pēc tam tā būtu pieļaujama,” stāstīja ministrs. Ja referendumā Lielbritānija nobalso par palikšanu ES, izmaiņas uzreiz attiektos uz jaunatbraucējiem.

Ministrs skaidro, ka šī sistēma attiektos uz visām ES dalībvalstīm, līdz ar to Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par indeksācijas principiem. “Šodien vēl nevar pateikt, par kādām summām runājam, bet jebkurā gadījumā tas ir labāk nekā nesaņemt neko,” viņš piebilda.

Vienošanās arī paredz valstu iespējas septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm, kas attieksies uz jaunatbraucējiem.

“Šeit ir zināms līdzsvarots kompromiss, un es negaidu, ka būtu kāda ļoti būtiska vai liela ietekme uz mūsu valsts piederīgajiem, kas šobrīd dzīvo un strādā Lielbritānijā,” teica Rinkēvičs. Viņš arī nedomā, ka plānotajām izmaiņām būs liela ietekme uz cilvēka lēmumu aizbraukt.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir paziņojis, ka panāktā vienošanās par sociālajiem pabalstiem atbilst Latvijas interesēm, un “ierobežojumi nav tik būtiski, lai kaitētu mūsu tautiešiem”. No sākotnējām prasībām, piemēram, pilnīgas bērnu pabalsta atcelšanas ārpus Apvienotās Karalistes dzīvojošiem bērniem un pilnīgas piemaksu atcelšanas nodarbinātajiem uz četriem gadiem, sarunu rezultātā panākts vērā ņemams progress.

Panāktā vienošanās neskar brīva darbaspēka kustības principu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieku un citus pabalstus, iepriekš informēja Valsts kanceleja. Bērnu pabalstu indeksācija varēs tikt piemērota tikai no 2020.gada, savukārt, ārkārtas mehānisms attiecībā uz nodarbinātajiem – ne ilgāk kā septiņus gadus.

Referendums Lielbritānijā varētu notikt 23.jūnijā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS