Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja “Brexit korekcijas rezervi” – 5 miljardus eiro, lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Ssavienības (ES). Vienošanās izveidot īpašo rezervi, ko jūnijā panāca Parlamenta un Padomes sarunvedēji, tika pieņemta ar 652 balsīm par, 32 pret un 11 atturoties.

Lielbritānija trešdien pieprasījusi Eiropas Savienībai (ES) slēgt jaunu vienošanos par tirdzniecības noteikumiem Ziemeļīrijai, brīdinot, ka pretējā gadījumā Londonai būs pamats vienpusējā kārtībā atkāpties no pērn noslēgtās vienošanās. Eiropas Komisija (EK) nekavējoties noraidījusi Londonas prasības, uzsverot, ka britiem jāievēro savas starptautiskās saistības.

Tā dēvētā "desu kara" draudus starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju trešdien izdevies novērst, abām pusēm vienojoties par "saudzēšanas perioda" pagarināšanu saldētiem gaļas produktiem, kas no pārējās Apvienotās Karalistes tiek transportēti uz Ziemeļīriju.

Ja Jūsu pastāvīgā dzīvesvieta ir Īrijā, taču strādājat Ziemeļīrijā (Apvienotajā Karalistē), Latvijas vēstniecība Īrijā aicina iepazīties ar informāciju par pārrobežu darba ņēmēja atļauju. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, tai skaitā Latvijas pilsoņiem, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim strādājuši un plāno arī turpmāk strādāt Apvienotajā Karalistē (arī Ziemeļīrijā), bet dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, piemēram, Īrijā, ir jāsaņem pārrobežu darba ņēmēja (frontier worker) atļauja.

Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) tā arī neizdevās trešdien panākt kādu vienošanos Ziemeļīrijas jautājumā, un tā vietā Londona ar Briseli tikai apmanījušās ar savstarpējiem draudiem. Kopš Lielbritānija pagājušā gada nogalē pabeidza mokošo izstāšanās procesu no ES, Londonas un Briseles attiecības turpinājušas pasliktināties, abām pusēm apsūdzot vienai otru labas ticības trūkumā, risinot jautājumu par preču kustību uz Ziemeļīriju.

Brisele brīdinājusi Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, ka ir gatava rīkoties "stingri un apņēmīgi", lai nodrošinātu Ziemeļīrijas protokola ievērošanu. Protokols, kas papildina Brexit vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības (ES). Pirms tam pārejas perioda laikā Apvienotā Karaliste turpināja būt vienotā tirgus un muitas savienības dalībniece, un šī perioda mērķis bija dot iespēju risināt sarunas par abu pušu attiecībām nākotnē. Pēc intensīvām sarunām 2020. gada decembra beigās tika noslēgts nolīgums par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām, kuru 27. aprīlī apstiprināja Parlaments.

Eiropas Komisija (EK) sestdien paziņojusi, ka apsver "turpmākos soļus" pēc Lielbritānijas oficiālās atbildes saņemšanas uz Briseles pieprasījumu, kas Londonai tika nosūtīts, uzsākot tiesisko procedūru pret Apvienoto Karalisti, jo tā, pēc Eiropas Savienības (ES) domām, pārkāpusi tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu pie Brexit vienošanās.

Eiropas Parlaments (EP) ar lielu balsu vairākumu sniedzis savu piekrišanu nolīgumam, kas regulēs Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas turpmāko attiecību noteikumus, teikts Eiropas Parlamenta paziņojumā. Piekrišanas lēmums Parlamentā tika pieņemts ar 660 balsīm par, piecām pret un 32 atturoties. Tam pievienotā rezolūcija, kurā izklāstīts Parlamenta novērtējums un vēlmes attiecībā uz darījumu, pieņemta ar 578 balsīm, ar 51 pret un 68 atturoties.

Lielbritānija vienojusies ar Eiropas Savienību (ES), ka līdz maija vidum atbildēs uz ES sākto tiesisko procedūru par Brexit vienošanās pārkāpšanu saistībā ar muitas kontroli Ziemeļīrijā, trešdien paziņojusi Lielbritānijas valdības preses pārstāve. Eiropas Komisija (EK) marta vidū sāka tiesiskas darbības pret Lielbritāniju par Brexit vienošanās nosacījumu pārkāpumiem attiecībā uz muitu Ziemeļīrijā.