Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai. Tā liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja, kurā tika noskaidrota Latvijas emigrantu attieksme pret Brexit un sekām, ko varētu izraisīt Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas valdība jūnija sākumā iesniegs parlamentā Brexit likumprojektu, kas pieņemšanas gadījumā ļaus valstij izstāties no Eiropas Savienības (ES). Paziņojums par likumprojekta iesniegšanu izskanējis pēc sarunām starp premjerministri Terēzu Meju un opozīcijā esošo leiboristu līderi Džeremiju Korbinu kā rast rasto kompromisu Brexit vienošanās apstiprināšanai parlamentā.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt "Brexit" līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12.aprīlī. Meja un pārējo 27 ES valstu līderi ārkārtas samitā "ir vienojušies par elastīgu pagarinājumu līdz 31.oktobrim", tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šodien, 10. aprīlī, pulcējas Briselē, lai lemtu, vai apmierināt Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) lūgumu atlikt "Brexit". Zemāk sniedzam iespējamos turpmāko notikumu attīstības scenārijus.

Lai arī Apvienotā Karaliste pēc neskaitāmajiem balsojumiem parlamentā vēl joprojām nav izdomājusi, kādas attiecības veidot ar Eiropu, mūsu tautieši Lielbritānijā lielākoties savu nākotni saredz turpat, spriežot pēc darba portālu Your Move un CVMarket.lv martā kopīgi veiktās aptaujas. 84% no aptaujātajiem norādījuši, ka pēc breksita paliks Lielbritānijā, un tikai 3% grasās pārcelties uz citu ES valsti.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Ziemeļīrijā dzīvojošie tautieši tiek aicināti izmantot iespēju un 20.martā Belfāstā saņemt kvalitatīvu informāciju un konsultācijas par Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā statusa ("EU settled status") iegūšanu, kā arī par Brexit kopumā. Semināru atklās Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, savukārt Law Centres Network jurists sniegs bezmaksas padomus un ieteikumus dažādu Brexit iznākumu gadījumā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par virkni noteikumu, kam jāsamazina iespējamā bezlīguma "Brexit" negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā. Pēc EP un Eiropas Savienības (ES) Padomes aicinājuma Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi virkni ārkārtas pasākumu, kam jāmazina negatīvās sekas, ko radītu Lielbritānijas bezlīguma izstāšanās no ES.

Eiropas Savienība (ES) gatava Lielbritānijai izrādīt pretimnākšanu tā dēvētajā Īrijas robežas pagaidu risinājuma lietā, intervijā, kas sestdien publicēta Vācijas laikrakstā "Die Welt", sacīja ES "Breksita" sarunvedējs Mišels Barnjē. Lielbritānijā daudziem ir bažas, ka "pagaidu risinājums" ir lamatas, lai sasaistītu valsti ar ES, tomēr tas tā nav, skaidroja diplomāts.

Lielbritānija jau sen bijusi Īrijas tuvākais kaimiņš un draugs, tomēr tās lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) ir jārespektē, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja Īrijas Eiropas lietu ministre Helen McEntee. Viņa uzsvēra, ka Īrijai ir būtiski, lai arī pēc "Brexit" labās attiecības ar Lielbritāniju saglabātos. Vienlaikus arī Īrija gatavojusies un gatavojas bezlīguma "Brexit" scenārijam, lai nodrošinātos, ka šis process pēc iespējas mazāk ietekmē Īrijas iedzīvotājus.