Jaunā situācija kopš 31.decembra pulksten 23:00 Ziemeļīriju saistībā ar Brexit ir nostādījusi īpašā statusā. Tirdzniecības robeža pēc Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanās tagad stiepjas pa Īrijas jūru, tādējādi muitas deklarācijas būs jākārto arī tām precēm, kuras no Lielbritānijas tiks ievestas Ziemeļīrijā. Ziemeļīrijas ostās darbosies inspekcijas posteņi, kurus vadīs vietējās muitas iestādes, bet to darbā iesaistīsies arī ES amatpersonas.

Brexit piektdien kļūst par realitāti, Lielbritānijai pusnaktī pametot Eiropas muitas ūniju un kopīgo tirgu, un līdz ar to noslēdzas gandrīz pusgadsimtu ilgā un bieži saspīlētā britu kopdzīve ar saviem tuvākajiem kaimiņiem kontinentā. Apvienotās Karalistes mokošais izstāšanās ceļš no Eiropas Savienības (ES) beigsies, kad Bigbens ceturtdien sitīs plkst.23, kamēr vairums eiropiešu kontinentā tobrīd tieši sagaidīs jauno, 2021.gadu.

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēc Brexit attiecībām. "Mēs beidzot esam nonākuši pie vienošanās," žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. "Tas bija garš un līkumots ceļš, bet tā galā mēs esam ieguvuši labu vienošanos," teica Leiena.

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) otrdien panākušas vienošanos par sarežģītajiem nosacījumiem, kas attieksies uz Ziemeļīriju, vienlaikus pusēm gatavojoties pēdējām sarunām centienos izglābt vispārējo tirdzniecības vienošanos. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, lai pārliecinātos, vai tirdzniecības sarunās, kur progress vairākus mēnešus izpalicis, iespējams panākt izrāvienu trijās nedēļās, kas palikušas līdz brīdim, kad Lielbritānija pametīs ES vienoto tirgu.

Eiropas Savienība (ES) trešdien pauda apņēmību būt radoša Brexit tirdzniecības sarunu pēdējā posmā, vienlaikus brīdinot - lai arī kāda vienošanās galu galā tiks noslēgta, Apvienotās Karalistes statuss būs pazeminājies līdz "tikai vērtīga partnera" statusam, kas būs visai tāls no agrākā dalībvalsts statusa.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likuma par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc Brexit izdosies panākt izrāvienu. Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Lielbritāniju atteikties no plānotā likumprojekta daļām, kas neievērotu Brexit līgumu, un lika noprast, ka tam var būt tiesiskas sekas. EK viceprezidents Marošs Šefčovičs sarunās aicināja Lielbritānijas valdību pēc iespējas ātrāk izņemt šīs daļas no likumprojekta un noteikti izdarīt to līdz mēneša beigām.

Eiropas Savienības (ES) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama. Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

Pēc tirdzniecības sarunu pirmā raunda noslēguma Briselē Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas starpā saglabājas nopietnas domstarpības, ceturtdien sacīja ES Brexit vecākais sarunvedējs Mišels Barnjē. ES diplomāts ar žurnālistiem runāja, noslēdzoties četrām sarunu dienām, ar ko tika uzsākts intensīvs sarunu process, kas aiz slēgtām durvīm ilgs vairākus mēnešus.

Izskanējuši brīdinājumi, ka britu valdības priekšlikumi par uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu “ignorē Ziemeļīrijas ekonomikas vajadzības” un “iznīcinās” viesmīlības nozari, raksta Belfast Telegraph. Plāni paredz, ka tiks atcelti tiesību akti un pārtraukta brīva pārvietošanās, kā arī tiks pieņemts jauns imigrācijas likumprojekts par “stingru un taisnīgu” sistēmu, kas “piesaistīs augsti kvalificētus darbiniekus”, lai radītu “augstu algu, augstu kvalifikāciju, augstas produktivitātes ekonomiku”.