Valdība “Brexit” dēļ pagaidām neplāno pastiprināt reemigrācijas atbalsta pasākumus

Reemigrācijas atbalsta pasākumu pastiprināšana jau ir veikta un konkrēti papildu mehānismi, lai Lielbritānijā dzīvojošos latviešus saistībā ar šīs valsts referendumu par dalību Eiropas Savienībā (ES) jeb tā dēvēto “Brexit” mudinātu re-emigrēt uz Latviju, pagaidām nav plānoti, žurnālistiem pastāstīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers sakidroja, ka Latvija jau šobrīd lielu uzmanību pievērš re-emigrācijai, kas ir viens no veidiem, kā nodrošināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% apmērā. Viņš norādīja, ka drīzumā plāno doties uz Eiropas Savienības samitu, kurā pagaidām vēl nav paredzēts paziņojums par Lielbritānijas izstāšanos, taču Latvijai ir “lielas intereses” saglabāt labas attiecības ar Apvienoto Karalisti, kā arī iegūt skaidrību par šajā valstī dzīvojošo latviešu nākotni.
Kučinskis uzsvēra, ka lai arī karaliste ir nobalsojusi par izstāšanos no ES, informācija par turpmāk notiekošo regulāri mainās un ir neziņa. Ministru prezidents sacīja, ka aizstāvēs Latvijas ekonomiskās intereses, tomēr nenorādīja, ka papildu tiktu plānoti konkrēti atbalsta mehānismi Lielbritānijā dzīvojošo latviešu re-emigrācijai.
“Ekonomiskā stabilitāte Latvijā un Latvijas ekonomiskās intereses ir tie jautājumi, pie kā strādāsim un kas arī būtu motivators re-emigrēt. Pats galvenais, ka mēs dodam signālus par to, ka no 1.oktobra, kad varētu sākties britu pārrunas par izstāšanos, divus gadus nekādas izmaiņas vēl nebūs,” sacīja Kučinskis. Izstāšanās laikā būšot daudz punkti, par kuriem nāksies karalistei vienoties gan ar Latviju, gan ES.

Savukārt “Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs uzsvēra – galvenais ir panākt to, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem situācija nepasliktinās.
“Šobrīd svarīgi ir nevis re-emigrēt viņus atpakaļ, bet gan nepieļaut viņu diskrimināciju Lielbritānijā. Tad, kad ir jukas, tad ir viss kas iespējams. Latvijas valsts uzdevums ir nepieļaut Latvijas pilsoņu diskrimināciju un panākt to, lai viņiem būtu tādas pašas tiesības kā Lielbritānijas pilsoņiem,” skaidorja Piebalgs.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu savienībā. Piektdien Kamerons paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās valdības vadītāja un partijas līdera amatus, un līdz tam laikam ir jāatrod jauns līderis, kurš vadīs izstāšanās sarunas. ES līderi ir aicinājuši Lielbritāniju nekavēties ar izstāšanās sarunu uzsākšanu, oficiāli paziņojot par savu lēmumu.

Tāpat jau ziņots, ka petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību ES parakstījuši jau vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku, savukārt 151 tūkstotis cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Atsevišķi ES politiķi un arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzsvēruši, ka vēl nav zināms, vai patiešām Lielbritānija izstāsies no ES, jo nekādi oficiāli paziņojumi referendumam nav sekojuši.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS