“Karbunkulis” piedzīvo vienu no karstākajām nedēļām

Brūnīgi un laimīgi no saulainās Spānijas pagājušajās brīvdienās atgriezušies tautas deju kopas “Karbunkulis” dejotāji un vadītāja Solveiga Slaidiņa. Dejotāji piedalījās II Kultūras nedēļā “Latvija – Katalonija 2016” pilsētā Lloret de Mar, kas norisinājās no 11. līdz 13. jūlijam.
Par Spānijā redzēto un piedzīvoto portālam baltic-ireland.ie stāsta Inga Rudzinska:

“Festivālā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Vācijas, Spānijas un mēs paši no Īrijas. Sadejojām kopā ar Senioru deju kolektīvu “Baltābele”, vidējās paaudzes deju kolektīvu “ Cīrulis”, Minsteres latviešu deju kolektīvu “MiLaDeko” un mūsdienu deju grupu “Buras”. Festivālā dziedājām līdzi korim “Amenda” un folkloras kopām “Oglīte” un “Lauce”. Festivālu vizuāli krāšņu padarīja vietējās baleta skolas audzēkņi ar savām emocionāli piesātinātajām dejām. Festivālu organizēja Lloret De Mar dzīvojošas latvietes Dana Tagle un Zane Bērziņa. Koncertu vadīja harizmātiskais Ēriks Loks un ar skaistām latviešu un spāņu dziesmām publiku priecēja Varis Vētra. Šis ir festivāla otrais gads un kā cer dalībnieki un arī pašas organizatores – ne pēdējais.
Festivāls norisinājās trīs dienas, tas bija plaši apmeklēts un tā krāšņā programma mainījās no dienas uz dienu, koncerti sākās saulītei rietot, tāpēc par lielo svelmi pārdzīvot nenācās. “Karbunkuļa” dejotāji, draudzīgi šērojot organizatoru un savus sagādātos ūdens krājumus, varonīgi izturēja visus trīs koncertus, toties noslēdzoties pēdējai festivāla dienai, karbunkulēni skriešus metās uz tuvējo pludmali un veldzējās jūrā, nežēlojot nedz tērpus, nedz vainagus.
Vairākums no dejotājiem apvienoja piedalīšanos festivālā ar ģimenes atpūtu, tāpēc neizpalika skaistas ekskursijas uz tādām vietām kā Žirona (Giron), Monseratas klosteris, Tossa De Mar, Barselona. Visspilgtāk atmiņā paliks kopīgā ekskursija uz Monseratu. Draudzīgā mašīnu svītā karbunkulēni iekaroja Spānijas motorceļus un kalnu ceļus, kas pat pieredzējušiem braucējiem lika ieķerties stūrē stingrāk kā parasti. Pēc uzbraukšanas ar vilcieniņu kalna virsotnē, dejotāji raitā solī devās lejā līdz pat pašam Monseratas klosterim, pa ceļam iepozējot skaistākajos skatu punktos. Mums izdevās arī ieraudzīt izslavēto melno Madonnu, kurai pieskaroties katrs varēja izteikt vēlēšanos, kas noteikti piepildīšoties.

◄12

Festivāla laikā mums bija iespēja apmeklēt flamenko meistarklasi, ar pieredzējušo dejotāju, pasniedzēju Jūliju Kruglyak. Brīnišķa pasniedzēja ar nenoliedzamu talantu. Bez šaubām tas bija izaicinājums, ko ar prieku pieņēmām. Pēc meistarklases visi kā viens nospriedām, ka, lai izkoptu un iemācītos kādu noteiktu deju virzienu, ir vajadzīgi gadi. Nolēmām, ka paliksim pie tautas dejām.
Kanādas svētkos iedibinājām tradīciju, kad, atzīmējot kopējā darba un atpūtas noslēgumu, dejotājiem tiek izdalītas nominācijas, balstoties uz to, ar ko katrs šajā braucienā ir izcēlies. Arī šeit neizpalika bez jautrības. Medikopters – medmāsiņa, Ceļotājs Kolumbs, Smieklu vācelīte, Klīstošais Holandietis u.c.
Milzīgs paldies organizatoriem, kas mūs atrada un uzaicināja! Neizsakāms paldies dejotājiem un vadītājai, kas kārtējo reizi pa saviem līdzekļiem devās pasaulē rādīt mūsu kopējo mīlestību uz deju. Izmantojot savu iniciatīvu, pašaizliedzību un par spīti traumām, mēs aizvadījām lielisku nedēļu, kas kolektīva vēsturē ieies kā viena no karstākajām. Lepojos ar visiem un ikvienu. Esam guvuši kārtējo vērtīgo pieredzi, kas paliks atmiņā vēl ilgi.
Šobrīd dodamies pelnītā atpūtā, lai pilni enerģijas atkal tiktos augusta vidū. Uz tikšanos!”

FOTO: no deju kopas “Karbunkulis” arhīva