Ziņas Iedzīvotāju reģistrā kļūs precīzākas

Otrdien, 11.aprīlī, Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu – “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, informē IeM Administratīvais departaments.
Minētie grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu ziņu precizitāti un aktualitāti Iedzīvotāju reģistrā.

Likumprojekts paredz, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statuss Iedzīvotāju reģistrā tiks mainīts no “aktīvs” uz “pasīvs”.
Globalizācijas ietekmē liela daļa Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, tai skaitā vecāka gada gājuma cilvēki, par kuriem viņu miršanas gadījumā, Iedzīvotāju reģistram netiek sniegtas ziņas par miršanas faktu. Līdz ar to Iedzīvotāju reģistrā ir personas, kuras ir vairāk nekā 100 gadu vecas un kas būtiski pārsniedz Latvijas vidējo dzīves ilgumu (sievietēm 79 gadi un vīriešiem 69 gadi). Tādējādi neaktuālu ziņu dēļ rodas situācija, kurā ir vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri sasnieguši ievērojami vecumu, taču, objektīvi spriežot, šie dati nav aktuāli.
Tāpat arī, lai veicinātu Iedzīvotāju reģistra ziņu aktualitāti, grozījumos tiek noteikts, ka personai, kura nav Latvijas pilsonis un pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk kā piecus gadus dzīvo bez derīga personu apliecinošu dokumenta, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona dzīvo Latvijā, tiks mainīts personas statuss Iedzīvotāju reģistrā no “aktīvs” uz “pasīvs”.

Veicot datu atlasi 2017.gada sākumā, tika konstatēts, ka daļai Latvijas nepilsoņu piecus vai vairāk gadus ir nederīgs personu apliecinošs dokuments. Turklāt tikai 1591 nepilsonim no 6639 ir deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā, attiecīgi par pārējiem ir ziņas, ka tiem ir anulēta dzīvesvietas adrese Latvijā, norādīta dzīvesvietas adrese ārvalstī vai persona izbraukusi no valsts. Ievērojot to, ka ārvalstīs persona nevar uzturēties bez derīga personu apliecinoša dokumenta, tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šīm personām ir ieguvusi citas valsts pilsonību un nav informējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par izmaiņām. Neaktuālu ziņu dēļ rodas situācija, ka Iedzīvotāju reģistrā ir vairāk Latvijas nepilsoņu, nekā objektīvi spriežot varētu būt.

Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu bērnu vecākiem, likumprojekts paredz, ka nepilngadīgais bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem, ir tiesīgs sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas par sevi iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā un ziņas par savu datu izmaiņām, kas izdarītas ārvalstu institūcijās, Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai.

Līdz ar izmaiņām likumā Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas būs aktuālākas, kas ļaus sagatavot kvalitatīvāku statistiku, kā arī sniegt precīzāku informāciju citām valsts institūcijām.

FOTO: baltic-ireland.ie