Latvijas un Īrijas izglītības ministriju amatpersonu tikšanās Dublinā

Pirmdien, 10.aprīlī, Dublinā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja un Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Dr.hist. Guntars Catlaks tikās ar Īrijas Izglītības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas latviešu valodas apmācībai šejienes vidusskolās. Šo tikšanos organizēja Latvijas vēstniecība un tik augsta ranga IZM amatpersonas pie Īrijas kolēģiem bija ieradušās pirmo reizi.

G.Arāja portālam pastāstīja, ka tikšanās ar Īrijas izglītības departamenta pārstāvjiem noritēja konstruktīvi un tika pārrunāti iespējamie modeļi, kā varētu attīstīties sadarbība.
“Ne tūlīt, ne no septembra, bet pakāpeniski mēs varētu domāt par to, kā latviešu valodas mācīšanu un latviešu valodas pārbaudījuma kārtošanu tuvināt un integrēt tajā, ko Latvijas valstspiederīgie vai latviešu izcelsmes Īrijas pilsoņi mācās Īrijas vispārējās izglītības iestādēs.”
Viens no iespējamajiem modeļiem būtu vidusskolas līmenī veidot latviešu valodas īso kursu – tās būtu aptuveni 100 stundu fakultatīvas nodarbības, kas notiktu skolās vai, iespējams, vairāku skolu apvienībās. Tas palīdzētu skolēniem sagatavoties vidusskolas eksāmenam latviešu valodā.
Ilgtermiņa mērķis būtu strādāt pie tā, lai tuvinātu iespēju atzīt latviešu valodas prasmes pārbaudes eksāmenu rezultātus un sertifikātu kā daļu no Īrijas vidējās izglītības dokumenta. Tas varētu būt vidēja termiņa jeb vairāku gadu projekts, pie kura būtu jāturpina strādāt kopā ar Īrijas kolēģiem, atzina IZM pārstāve. Viņa informēja, ka šobrīd darbu pie šāda projekta īri ir uzsākuši ar Polijas kolēģiem un pēc kāda laika tiks apkopoti pirmie rezultāti un izdarīti secinājumi, kas tuvākajos gados varētu pavērt iespēju arī citām valodām.

G.Arāja atzīmēja, ka, pateicoties pilotprojektam, kas tika realizēts divās Īrijas vidusskolās, nodrošinot latviešu valodas apmācību, sarunas ar īru kolēģiem netika uzsāktas “tukšā vietā”, bet bija iespējams jau parādīt kādas iestrādes un informāciju, uz kā balstoties varētu attīstīt sadarbību. Viņa arī atzina, ka pagaidām nav apkopoti šī pilotprojekta rezultāti, bet pieejamā informācija liecina, ka ir svarīgi šādu procesu ne tikai uzsākt, bet tā gaitā strādāt un sadarboties gan ar skolotājiem, gan ar vecākiem, kas ir ne mazāk svarīgi, lai bērniem nezustu motivācija.
Runājot par tuvākās nākotnes plāniem Arājas kundze pastāstīja, ka ar īru kolēģiem vienojušies par rakstisku informācijas apmaiņu, iezīmējot iespējas un izaicinājumus. Taču viņa atzīmēja, ka jau tagad ir radies iespaids, ka lēmuma pieņemšana par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu iekļaut mācību programmās, Īrijā varētu būt daudz komplicētāka nekā Latvijā.
VISC vadītājs Dr.hist. G. Catlaks pauda uzskatu, ka saistībā ar latviešu valodas mācīšanu Īrijas skolās varētu atklāties ne tik daudz izaicinājumi, cik iespējas, kas ir atkarīgas no cilvēku gribas, motivācijas un spējām. Viņš atzīmēja, ka ļoti augsti vērtē tikšanos, kas bija lietišķa un konstruktīva un ļāva labāk saprast Īrijas puses ļoti daudzos regulējumus un birokrātiskos ierobežojumus, kas neļauj ātri izdarīt izmaiņas izglītības saturā. G.Catlaks pastāstīja, ka ar Īrijas kolēģiem vienojies par praktiskām lietām, tostarp, par to, ka Latvijas puse vairāk iepazīsies ar esošo latviešu valodas eksāmenu, analizēs to un dos ieteikumus, kā to uzlabot nākotnē, lai tas būtu mērķtiecīgāks.
Viņš atklāja, ka tikšanās ļāva saprast, cik liela nozīme latviešu valodas apmācības nodrošināšanā skolās varētu būt kopienas motivācijai, ņemot vērā to, ka Īrijā katra skola ir autonoma un neformālās izglītības satura izvēlē liela nozīme ir skolas vadības ieinteresētībai.

FOTO: baltic-ireland.ie