Otrdiena, 11. augusts, Varda dienas: Liega, Olga, Zita, Zigita

Pērn iedzīvotāju skaits Latvijā turpinājis samazināties; visdrūmākā situācija Latgalē draugiem.lv

- 30.05.2017
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

IMG_10832017.gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1950000 iedzīvotāju, kas ir par 18800 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām 2016.gadā. Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā, kur pērn dzīvoja par 1800 cilvēkiem vairāk, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums aizvien bija vērojams Latgales reģionā – tur gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6300 cilvēkiem jeb 2,3%.

Statistikas dati rāda, ka iedzīvotāju skaits Vidzemē gada laikā samazinājies par 2,1%, Kurzemē – par 1,9%, Zemgalē – par 1,6%, bet Pierīgā – par 0,4%.
Pēc CSP datiem, iedzīvotāju skaits saruka arī visās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājies Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī, bet vismazāk – Jelgavā.
Pērn tikai deviņiem novadiem no 110 iedzīvotāju skaits pieaudzis, turklāt, izņemot Aknīstes novadu, tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 15 cilvēkiem. Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Carnikavas, Babītes, Ādažu un Garkalnes novados.
Tāpat CSP apkopotie dati liecina, ka 2015. un 2016.gadā samazinājies imigrantu, bet pieaudzis emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā 2016.gadā samazinājies par 12200 cilvēku. Latvijā no citām valstīm ieradās aptuveni 8400 cilvēku, savukārt izceļoja – 20600 cilvēku.

Vienlaikus pērn dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 6600 cilvēkiem. 2016.gadā piedzima 22000 iedzīvotāju, bet nomira 28600 cilvēku. Vienlaikus statistika liecina, ka dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem pēdējos piecos gados nedaudz pieaudzis, pērn sasniedzot 11,2 bērnus uz 1000 iedzīvotājiem.
Pērn arī samazinājusies zīdaiņu mirstība, proti, pirmajā dzīves gadā miris 81 bērns jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Gadu iepriekš mirušo bērnu skaits bija 4,1 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Tāpat CSP norāda, ka nelielā dzimstības pieauguma dēļ pēdējo piecu gadu laikā par 11400 pieaudzis bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem. Šī vecuma grupa veido 15,6% no iedzīvotāju kopskaita šī gada sākumā. Vienlaikus pērn iedzīvotāju skaits vecumā no 15-64 gadiem turpināja samazināties, kas galvenokārt noticis emigrācijas dēļ. Bērnu un jauniešu skaits no 15 līdz 64 gadiem samazinājies par 23500 cilvēku.

CSP jaunākie dati liecina, ka pērn samazinājies visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits. 2017.gada sākumā 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 25,4% – krievi, 3,3% – baltkrievi, 2,2% – ukraiņi, 2,1% poļi, bet 5% ir pārējo tautību pārstāvji.

Statistikas pārvaldē informēja, ka Igaunijā iedzīvotāju skaits 2017.gada sākumā bija 1315000, kas ir par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bijis negatīvs – pērn piedzima 14100, bet nomira 15400 iedzīvotāju. Vienlaikus Igaunijā starptautiskās migrācijas saldo bija pozitīvs – pērn ieceļoja 14800 iedzīvotāju, bet izceļoja – 13800.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017.gada sākumā bija 2849000, kas ir par 39200 iedzīvotājiem mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Lietuvā, tāpat kā Latvijā un Igaunija, bijis negatīvs dabiskais pieaugums. Lietuvā provizoriskais dzimušo skaits 2017.gadā ir 31200, bet mirušo skaits – 40800. Lietuva migrācijas procesu rezultātā zaudēja 29600 cilvēkus.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie