Vai Īrijas latvieši balsoja Latvijas pašvaldību vēlēšanās? (papildināts)

Tikko notikušajās Latvijas pašvaldību vēlēšanās varēja balsot arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Tiesa gan, šim solim vajadzēja laicīgi sagatavoties un ne tikai. Noteikumi paredzēja, ka Latvijas pilsoņiem vispirms līdz 16. maijam bija jāpiesakās tajā Latvijas pašvaldībā, kurā reģistrēts viņu nekustamais īpašums (ja īpašumi ir vairākās pašvaldībās, tad vienā no tām), vai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai Latvijā. Pēc tam darbā mītnes zemē jāsaorganizē atvaļinājums, jo 3.jūnijā bija klātienē jāierodas Latvijā, kad nu jādodas uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni balsot. Piekritīsiet – tā ir visai sarežģīta kombinācija un droši vien, ka motivācijai jābūt ļoti nopietnai, lai to darītu.

Visdrīzāk, ka šo iespēju varēja izmantot tie, kas attiecīgajā laika periodā ciemojās dzimtenē vai arī Latvijā kārtoja kādas neatliekamas darīšanas. Taču tas ir tikai pieņēmums, tāpēc portāls baltic-ireland.ie mēģināja noskaidrot, vai diaspora ir bijusi aktīva, izmantojot savas tiesības, un cik šādu balsotāju ir bijis. Lai to uzzinātu, vērsāmies septiņu Latvijas lielāko pilsētu pašvaldību Vēlēšanu komisijās un papildus vēl piecpadsmit novadu domēs, kuras tika izvēlētas pēc nejaušības principa.
Pirmo atbildi saņēmām no Ogres. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Sapožņikovs stāsta, ka līdz 16.maijam neviens ārvalstīs dzīvojošs Latvijas pilsonis balsošanai nebija pieteicies, taču viņš min gadījumu vienā no vēlēšanu iecirkņiem, kur kāda Anglijas latviete vēlēšanu dienā gribējusi nobalsot, taču viņai šo iespēju nācies liegt šī paša iemesla dēļ – nebija iepriekš pieteikusies.
Latvijas lielākajās pilsētās situācija bijusi ļoti līdzīga. Ventspils dome informē, ka pie viņiem neviens ārzemju latvietis nav vērsies ar jautājumu par balsošanas iespējām Ventspils pilsētā. Jelgava atbild, ka diemžēl viņu pašvaldībā vai Vēlēšanu komisijā šādu datu neesot un nevienu oficiālu pieteikumu Vēlēšanu komisija nav saņēmusi.
Ar Liepājas domi savukārt sarakste izvērtās pavisam dīvaina un Liepājas sabiedrisko attiecību speciāliste atbildēja, ka pašvaldība ar šādiem jautājumiem it kā nenodarbojas, lai vēršoties Latvijas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Nācās tomēr skaidrot un lūgt domes vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas koordinātes, taču atbildi no viņas pagaidām neesam saņēmuši.
Līdz šī raksta publicēšanai atbildes vēl nebija sniegušas arī Rīga, Daugavpils un Rēzekne. Ja šajās pilsētās situācija ar balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no ārvalstīm atšķirsies no citām, tad šo rakstu noteikti papildināsim ar jaunām ziņām.
Arī mazāko pašvaldību Vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji sniedz līdzīgas ziņas, kā Ventspils un Jelgava. Piemēram, Salacgrīvas komisijas priekšsēdētaja Maruta Pirro mums raksta: “Mūsu rīcībā nav informācija par to, kuri no vēlētāju sarakstos iekļautajiem iedzīvotājiem dzīvo ārvalstīs.” Te, protams, var pieņemt, ka starp balsotājiem tomēr ir bijis kāds ārzemēs dzīvojošais, kurš gan savu dzīvesvietu ārpusē nav deklarējis un vēl joprojām skaitās Latvijas rezidents, jo arī tādu starp mums nav mazums.
Atbildi, ka komisijai nav informācijas, ka kāds ārvalstīs dzīvojošais latvietis līdz 16.maijam būtu pieteicies balsošanai Alūksnes novada domes vēlēšanās, saņēmām arī no Evitas Aplokas, Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas šajā pilsētā.

Faktiski no visiem, kas E pasta atbildēja uz jautājumu – Vai balsošanai jūsu pašvaldības vēlēšanās līdz 16.maijam bija pieteikušies ārvalstīs dzīvojošie latvieši? – saņēmām noliedzošas atbildes.
Lai priekšstats veidotos pilnīgs, aptaujājām arī Īrijas latviešus un mēģinājām noskaidrot, cik liela ir viņu interese piedalīties vēlēšanās? Un te dominē atbildes: “Jūnija sākumā netiekam. Uz Latviju brauksim tad, kad bērniem beigsies skola. Vairākus ceļojumus vienas vasaras laikā nevaram saplānot atvaļinājumu dēļ.” Cilvēki arī min tādus iemeslus kā to, ka ārpus Latvijas dzīvo pārāk ilgi un viņiem esot pārāk maz objektīvas informācijas par pieteiktajiem deputātu kandidātiem, lai spētu kvalitatīvi izvērtēt par ko balsot. Citi norāda, ka birokrātiskā iepriekš pieteikšanās ir sarežģīta un aviobiļetes uz Latviju ir pārāk dārgas, lai tās iegādātos tikai viena iemesla dēļ – nobalsošanai.
Kopumā pārskatot saņemtās atbildes no pašvaldību Vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, kā arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, veidojas aina, kas rāda, ka izbraukušie tautieši šobrīd ir bijuši pat ļoti neatsaucīgi un sniegtā iespēja Latvijas pilsoņiem diasporā piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās praksē netika izmantota. Gribu vēl tikai piebilst arī to, ka lielākajam vairumam diasporas latviešu, dzīvojot tūkstošiem kilometru attālumā no saviem vēlēšanu iecirkņiem, izmantot šīs savas tiesības bija visai niecīgas.

Šodien, 6. jūnijā, esam saņēmuši atbildes arī no Valmieras, Rīgas un Ludzas pašvaldībām. Arī šeit pašvaldību vēlēšanās nav pieteicies piedalīties neviens ārzemēs dzīvojošais latvietis.

FOTO: baltic-ireland.ie

Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.