Cilvēktiesību komisija: uzturlīdzekļu nemaksātājiem likumā jānosaka stingrāki ierobežojumi

Likumā jānosaka stingrāki ierobežojumi vecākiem, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, tādējādi mudinot nemaksātājus pildīt savu pienākumu, proti, nodrošināt iztiku saviem bērniem, otrdien, 6.jūnijā, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

„Šī gada februārī stājās spēkā jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas vecākiem – parādniekiem – paredz iespēju liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības. Tas nesis cerētos rezultātus un samazinājis parādnieku skaitu, taču ar to ir par maz: bērni nedrīkst ciest vecāku bezatbildības, nolaidības vai intereses trūkuma dēļ,” pēc sēdes sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Viņa uzsvēra, ka komisija atbalstīs Tieslietu ministrijas vadītās ekspertu darba grupas priekšlikumus, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus parādniekiem.
Kā deputātus sēdē informēja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis, atgūto līdzekļu apjoms audzis par 30 procentiem, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.
Papildus ierobežojums, lai motivētu parādniekus maksāt bērniem uzturlīdzekļus, varētu būt liegums ieņemt amatu valsts pārvaldē, ar ekspertu darba grupas priekšlikumiem deputātus iepazīstināja E.Līcītis. Viens no variantiem ir ierobežojumu attiecināt uz visām valsts amatpersonām, taču otrs piedāvājums ir sašaurināt šo priekšlikumu un noteikt ierobežojumu vecākiem – uzturlīdzekļu nemaksātājiem – kandidēt pašvaldību, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šobrīd valsts un pašvaldības iestādēs ir nodarbināti aptuveni 300 cilvēki, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu.
Līdzīgi kā likumā jau noteikts liegums vadīt transportlīdzekļus, uzturlīdzekļu nemaksātājiem varētu piemērot arī liegumu piedalīties medībās un noteikt aizliegumu spēlēt azartspēles. Šobrīd gan tikai seši kazino un septiņi interaktīvie kazino ir iekļauti Azartspēļu reģistrā, un tajos ir pienākums reģistrēties un katrā apmeklējuma reizē uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai klienta karti vai autentificēties, izmantojot savus personas datus.

Aizliegums spēlēt azartspēles būtu efektīvāks, ja to attiecinātu arī uz spēļu zālēm, taču, lai to izdarītu, nepieciešami grozījumi attiecīgās nozares normatīvajos aktos, jo šobrīd spēļu zālēs netiek veikta personu reģistrācija, deputātiem uzsvēra E.Līcītis.
Tāpat deputāti sēdē diskutēja par priekšlikumu ierobežot uzturlīdzekļu nemaksātāju iespējas saņemt ātros kredītus. Latvijas ātro kredītu asociācija darba grupai paudusi gatavību, lemjot par ātrā kredīta piešķiršanu, izvērtēt, vai klients nav uzturlīdzekļu parādnieks. Deputāti noskaidroja, ka šobrīd jau uzsākts darbs pie datu apmaiņas ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju.
Tieslietu ministrijas vadītajā darba grupā, kas izstrādājusi priekšlikumus uzturlīdzekļu piedziņas veicināšanas mehānismu attīstībai, piedalījās Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, Labklājības ministrijas un Saeimas pārstāvji, kā arī administratīvo tiesu tiesneši. Daļu izstrādāto priekšlikumu plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā vēl šī gada laikā.

FOTO: baltic-ireland.ie