Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) trīs tiesnešu komiteja 2017.gada 15.jūnijā pasludināja lēmumu lietā Glavacka pret Latviju, vienbalsīgi lemjot, ka šī sūdzība ir svītrojama no izskatāmo lietu saraksta, jo strīds uzskatāms par atrisinātu, dara zināmu Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Komunikācijas grupa.
Savā 2016.gada 4.aprīlī ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzēja Sņežana Glavacka sūdzējās par Konvencijas 8.panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) iespējamo pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka Konvencijas pārkāpumu veido Latvijas tiesas lēmums, ka iesniedzējai jāatgriež dēls no Latvijas Īrijā, jo Latvijas tiesas apmierināja bērna tēva, Īrijas pilsoņa R. A. pieteikumu pret iesniedzēju par dēla atgriešanu no Latvijas Īrijā atbilstoši Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Hāgas konvencija) prasībām.
Vērtējot, vai sūdzība ir svītrojama no izskatāmo lietu saraksta atbilstoši Konvencijas 37.panta 1(b).apakšpunktam, ECT norādīja, ka ir jāatbild uz diviem jautājumiem: pirmkārt, vai apstākļi, par kuriem iesniedzēja sūdzējās, vēl joprojām pastāv, un, otrkārt, vai iespējamā Konvencijas pārkāpuma ietekme uz iesniedzēju tika viņai atlīdzināta. ECT ieskatā risks, ka bērnam tiktu nodarīts psiholoģiskais kaitējums, to atgriežot pie tēva Īrijā, vairs nepastāvēja. Savukārt attiecībā uz atbilstošu atlīdzinājumu iesniedzējai, ECT norādīja, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pieņemtais lēmums dēlu atgriezt no Latvijas Īrijā netika izpildīts, ņemot vērā, ka abi vecāki vēlāk vienojās par bērna ikdienas aprūpes tiesību nodošanu iesniedzējai un Īrijas tiesa noteica iesniedzēju par pastāvīgo aizbildni Latvijā.
ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pilns 2017.gada 15.jūnijā pasludinātā ECT lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams ECT tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, ECT datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (17842/16).
Fakti lietā Glavacka pret Latviju
2008.gada 25.jūnijā iesniedzējai un R.A. Īrijā piedzima dēls D.A., Latvijas pilsonis. Iesniedzēja un R.A. nebija precējušies, bet 2011.gada 21.oktobrī atbilstoši Īrijas tiesību aktiem abi vecāki noslēdza vienošanos par bērna aizbildnības, aizgādības un saskarsmes tiesībām, kurā ir norādīts, ka puses ir vienojušās par dēla kopīgu aizgādību abiem vecākiem, un R.A. ir D.A. aizbildnis. Kopš 2012.gada vecāki dzīvoja šķirti.
2015.gada februārī iesniedzēja zaudēja darbu un 2015.gada decembrī kopā ar dēlu D.A. pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Rīgā.
2016.gada 18.janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā tika saņemts R.A. pieteikums pret iesniedzēju par bērna atgriešanu no Latvijas Īrijā. 2016.gada 3.februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pieņēma lēmumu apmierināt R.A. pieteikumu pret iesniedzēju par dēla D.A. atgriešanu no Latvijas Īrijā. Motīvu daļā tiesa noraidīja iesniedzējas argumentu, ka bērna atgriešana Īrijā varētu radīt viņam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. Iesniedzēja bija tiesai iesniegusi 2016.gada 16.februāra bērnu psihiatres un neiroloģes atzinumu, kurā tika norādīts: “Neizvest bērnu no Latvijas, jo pastāv nopietns risks sagādāt bērnam psiholoģisku kaitējumu vai fizisku kaitējumu, vai citādi radīt neciešamu situāciju. (…) zēns ir izteicis kategorisku nevēlēšanos izbraukt no Latvijas.” 2016.gada 21.martā Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu un uzdeva bērnu atgriezt Īrijā līdz 2016.gada 20.aprīlim.
2016.gada 27.jūlijā Īrijas Dundalkas rajona tiesa apstiprināja abu vecāku aizbildnības nodibināšanu, nosakot pastāvīgu aizbildnību iesniedzējai. Lēmums bija pamatots ar vienošanos, kas noslēgta starp bērna vecākiem. Vecāki vienojās, ka ikdienas aprūpi pār bērnu uzņemas iesniedzēja, kas atļauj arī bērna pārvietošanu uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Savukārt bērna tēvam ir garantētas saskarsmes tiesības, kā arī detalizēti noregulēta bērna ceļošana uz Īriju, lai apciemotu tēvu un vecvecākus.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie