Turpmāk finansējumu diasporas atbalstam valsts budžetā noteiks kā ikgadējos pamatizdevumus

2017. gada 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās pirmajā Eiropas Latviešu kongresā un Pasaules latviešu konferencē, kas norisinājās kongresa ietvaros. Šī tikšanās līdz ar citām aktualitātēm diasporas jomā veido pagrieziena punktu diasporas politikas attīstībā.
“Šajās dienās tika radīta ceļa karte Latvijas simtgadei. Arī Ārlietu ministrija ir gatava pievienot savu artavu tai,” sacīja parlamentārā sekretāre. Z. Kalniņa-Lukaševica informēja, ka ir panākta vienošanās ar Ministru prezidentu, ka finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums. Tas dos stabilitāti, iespēju plānot ilgtermiņa projektus un pārtrauks līdzšinējo nenoteiktību. Parlamentārā sekretāre arī uzsvēra, ka ir pieņemts konceptuāls lēmums par diasporas politikas darba koordināciju Ārlietu ministrijas paspārnē.
“Tāpat esam vienojušies, ka tiks būtiski palielināts finansējums izglītības jomas projektiem. Latviešu skoliņas, mācību materiāli, grāmatas, atbalsts pedagogiem ir viena no svarīgākajām ikdienas aktivitātēm. Izšķirīga loma latviešu valodas un kultūras saglabāšanā latviešiem visā pasaulē jau gadu desmitiem ir bijusi nedēļas nogales skolām,” teica Z. Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre sacīja, ka “vasaras vidusskolas Garezerā un Austrālijā ir fenomens, kura saglabāšana ir visu mūsu interesēs. Savukārt Eiropā pēdējos gados intensīvi veidojas jaunas nedēļas nogales skolas, to skaitam sasniedzot jau 72. Daudzi simti brīvprātīgo skolotāju ziedo nedēļas nogales šim darbam, kas noteikti pelna mūsu sirsnīgu pateicību.”

1985. gadā Baltijas Brīvības un miera kuģis devās braucienā gar Baltijas valstu krastiem, lai paustu, ka sapnis par neatkarīgu Latviju nav tikai nesasniedzams sapnis, utopija, bet ir reāli sasniedzams mērķis, kura labā jāstrādā. Saistībā ar to Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra: “Tā  ir daudz mazāka utopija – domāt kā Latvijai kļūt par veiksmīgāko valsti pasaulē, nekā tas bija cerēt uz Latvijas neatkarības atgūšanu dažus desmit gadus atpakaļ. Latvieši Latvijā un latvieši ārpus Latvijas, liekot kopā neatlaidību un nepadošanos, darbus un sapņus, atjaunoja Latvijas valstiskumu, brīvību, demokrātiju, atvērtību. Tagad ir nākamais uzdevums – izveidot Latviju par patiesi izcilāko valsti pasaulē.” Parlamentārā sekretāre arī akcentēja, ka “šajā darbā tikpat liela loma ir arī katram ārpus Latvijas dzīvojošam pilsonim. Simtgades ceļa karte noteikti kalpos šajā svarīgajā ceļā.”
Pirmais Eiropas Latviešu kongress notika no 28. līdz 30. jūlijam, to organizēja Eiropas Latviešu apvienība, un norisi atbalstīja arī Ārlietu ministrija.

Foto: baltic-ireland.ie