Komisijā spriež par budžetu diasporas atbalstam un ELA priekšlikumiem

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 25.oktobra sēdē diskutēja par diasporas un Latvijas valsts sadarbības jautājumiem. Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons: “Diaspora un Latvijas valsts, tā ir atgriezeniska saite, kur abas puses papildina viena otru, stiprinot gan Latvijas valstiskumu, gan Latvijas valstspiederīgo piederību savai valstij. Viens no līdzekļiem, ko var sniegt valsts, ir gadskārtējais budžeta pieprasījums diasporas atbalstam”.

Komisija uzklausīja atbildīgo institūciju – Kultūras, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvju sniegto informāciju par plānojamo finansējumu, kuru tās pieprasīja nākamā gada budžetā diasporas atbalstam. Kultūras ministrija diasporas atbalstam nākamgad plāno novirzīt 648538 eiro, no kuriem 355538 eiro plānots nodot konkursu izsludināšanai Sabiedrības integrācijas fondam diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu rīkošanai un diasporas NVO atbalstam.
Ārlietu ministrijas kopējais pieprasītais finansējums diasporas projektiem 2018.gadā ir 226238 EUR. Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas organizāciju un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību projektus diasporai kultūras, izglītības, ekonomikas un sporta jomās. Ministrija šī finansējuma ietvaros arī veicinās Latvijas diasporas iesaisti Latvijas valsts simtgades pasākumos 2018. gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir finansējums latviskās izglītības nodrošināšanai diasporā, nedēļas skolu un nometņu atbalsts un metodisko materiālu sagatavošana. Ministrija arī nodrošina diasporas skolu skolotāju apmācības pasākumus un izstrādā interaktīvos apmācības rīkus latviešu valodas apguvei. Nākamgad papildus esošajam finansējumam ir piešķirti 340717 eiro, kas ministrijai ļaus nodrošināt arī citus atbalsta pasākumus.

Sēdē plaša izvērtās jau Saeimas pavasara sesijā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) aizsāktā diskusija par izmaiņām nodokļu politikā, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ārvalstu pensijām. ELA pārstāvji skaidroja sagatavoto priekšlikumu būtību – aizsargāt ES/EEZ valstīs nopelnīto pensiju neapliekamo minimumu, un to pienesumu, ko valstij finanšu izteiksmē varētu dot ārvalstīs pensijas vecumu sasniegušās personas pēc atgriešanās Latvijā. ELA ieskatā tie varētu būt vismaz 200 miljoni eiro gadā. Finanšu ministrijas pārstāvji oponēja un norādīja uz pastāvošo nodokļu politiku, kur Latvijas pensionāri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām un veidotos zināma diskriminācija, ja vietējie pensionāri maksātu lielāku nodokli, bet no ārzemēm atbraukušie nē. Komisijas priekšsēdētājs R.Jansons atzina, ka jautājuma risinājums nebūs viegls un bez atbildīgās Saeimas komisijas budžeta jautājumos – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaistes tas nav iespējams. Viņš piedāvāja turpināt diskusiju par šiem jautājumiem pēc 2018.gada valsts budžeta likumprojekta pieņemšanas saziņā ar atbildīgo komisiju.

FOTO: baltic-ireland.ie