ĀM 2018. gadā plāno izstrādāt diasporas likumu

Šodien Latvijas Ārlietu ministrija publiskoja ārlietu ministra ikgadējo ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2017. gadā.
Kopumā ziņojums aizņem 21 lapu un apskata vairākas tēmas, t.sk. “Diasporas politika: tautieši ārvalstīs”, ar kuras saturu iepazīstinām zemāk:

“Mūsdienu situācijā, kad ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa dzīvo ārpus Latvijas robežām, daudz plašākā mērā rodas nepieciešamība gan Latvijas valstij vērst savu uzmanību uz ārvalstīs dzīvojošajiem, gan diasporai veidot savu politisko aktivitāti un uzturēt interesi par Latvijas valsti. Lielu atbalsta potenciālu kopā veido gan diaspora, kas emigrējusi pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, un viņu pēcteči, gan tā diasporas daļa, kas emigrējusi pēc Aukstā kara, un viņu pēcteči. Latvijas valstij ir interese saglabāt saikni ar savu diasporu.
Tādēļ diasporas politika tiek vērsta četros galvenajos virzienos: tautiešu politiskās un pilsoniskās līdzdalības Latvijā veicināšana; saiknes ar Latviju un latviskās identitātes saglabāšana; sadarbības ar diasporu spēcināšana ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā; kā arī ekonomiskās kopienas veicināšana. Latvijas interesēs ir izmantot diasporas intelektu un pieredzi valsts labā, iesaistot to ekonomiskās un politiskās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu. Īpaši svarīgs elements saiknes uzturēšanai ar Latviju ir konsulāro pakalpojumu nodrošināšana ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu diaspora ir nācijas sastāvdaļa, kuras intereses ir gan jāuzklausa, gan tām ir demokrātiski jābūt pārstāvētām politikas veidošanā, gan, līdzīgi kā Brexit sarunās, valstij ir jāiestājas par savas diasporas tiesībām.
Īpaši uzsveramas ir diasporas pašorganizēšanās spējas, kas ir sarežģīts un brīvprātīgs darbs, ko tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo veic, tādējādi dodot savu ieguldījumu Latvijas valstij. Ekonomikas un inovāciju jomā PBLA bija izšķiroša loma, ierosinot un īstenojot Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumus, tostarp arī īpašu forumu jauniešiem, lai piesaistītu Latvijas tautsaimniecībai ārvalstīs dzīvojošus latviešu izcelsmes uzņēmējus. Pateicoties PBLA darbam, šajā pasaules mēroga tīklošanās pasākumā iesaistās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Latvijas valdību un partneru organizācijām. Šī tradīcija ir tikusi turpināta ar forumiem Londonā un Čikāgā, līdzdarbojoties LIAA, Latvijas vēstniecībām un goda konsuliem, kā arī reģionālajām diasporas organizācijām – ALA un ELA.
Dziesmu svētku tradīcija diasporā ir turpinājusies trijos kontinentos – Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, tādējādi stiprinot gan pašorganizēšanās spējas, gan latviskās identitātes saglabāšanos un sadarbību kultūras jomā. Kultūras ministrijas programmas atbalsta ne tikai šos svētkus, bet arī diasporas kopu dalību simtgades Dziesmu svētkos, tādējādi veidojot un attīstot šīs tradīcijas pēctecību. Ārlietu ministrija atbalsta gan šo programmu turpināšanu, gan arī pati iespēju robežās turpinās atbalstīt pasākumus, kuri pierādījuši savu svarīgumu latviešu identitātes saglabāšanā.
Izglītības turpināšanas jomā pastāv vairāk nekā 100 latviešu skolu pasaulē, un to veidošanās no jauna ir galvenokārt iespējama, pateicoties nesen emigrējušo cilvēku kopienu pašiniciatīvai un spējai pašorganizēties. Vairāk nekā puse šādu skolu atrodas Eiropā, kas ir nesenās emigrācijas galvenās mērķa valstis.

Veicinot no valsts izbraukušo valstspiederīgo remigrāciju, jāņem vērā, ka šis process būs veiksmīgs vienīgi situācijā, ja valsts un pašvaldības spēs nodrošināt atgriezušos cilvēkus ar mājvietām, skolām un bērnudārziem. Tādējādi remigrācijas process ir lielā mērā atkarīgs no efektīvas un mērķtiecīgas sadarbības Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un pašvaldību starpā.
Laikmetā, kam raksturīga pieaugoša iedzīvotāju mobilitāte un apmešanās uz dzīvi ārpus savas valsts robežām, Latvijas valsts ir ieinteresēta ar savu diasporu veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības. Vislabāk to var paveikt, izstrādājot un pieņemot īpašu Latvijas diasporas likumu, kas noteiktu šīs sadarbības mērķus un uzdevumus, kā arī pušu tiesības un pienākumus Tas būs noderīgs solis gan ārvalstīs dzīvojošajai Latvijas diasporai, gan Latvijas valstij, jo nodrošinātu šo attiecību ilgtspēju. Diasporas likuma izstrādei un pieņemšanai ir jānotiek jau 2018. gadā.
Mūsdienās globalizācijas ietekmē mainās diasporas skaitliskais sastāvs dažādos pasaules reģionos, radot jaunus izaicinājumus ārlietu dienesta darbā. Tas viss tiks ņemts vērā, izstrādājot jauno diasporas politikas plānošanas dokumentu 2019.–2020. gadam, kurā tiek plānots noteikt, ka Ārlietu ministrija, ņemot vērā tās rīcībā esošo Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu, koordinē Latvijas starpinstitūciju darbu šajā dokumentā ietverto mērķu, uzdevumu un projektu īstenošanai.”

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties šeit:

FOTO: baltic-ireland.ie