EK ierosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.
EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.
Dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pārtikas taras un dzēriena glāžu un krūžu izmantojums. Valstis to varēs izdarīt, noteicot nacionālus samazinājuma mērķrādītājus, pārdošanas vietās darot pieejamus alternatīvus izstrādājumus vai gādājot, ka vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas.
Tikmēr ražotāji palīdzēs segt ne vien atkritumu apsaimniekošanas un aizvākšanas, bet arī informētības veicināšanas pasākumu izmaksas attiecībā uz pārtikas taru, paciņām un ietinumiem, piemēram, tādām kā čipsiem un saldumiem izmantotie, dzērienu taru, krūzēm un glāzēm, tabakas izstrādājumiem ar filtru, piemēram, cigarešu izsmēķi, mitrajām salvetēm, baloniem un vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem. Ražotāji tiks arī stimulēti šiem izstrādājumiem radīt mazāk piesārņojošus aizstājējus.
Būs prasīts, lai dažiem izstrādājumiem būtu nepārprotams standartmarķējums, uz kura norādīts, kādā veidā no atkritumiem būtu jāatbrīvojas, kāda veida negatīvas vides sekas šādi izstrādājumi rada, un tas, vai tie satur plastmasu. Tas attieksies uz higiēniskajām paketēm, mitrajām salvetēm un gaisa baloniem.
Dalībvalstīm arī būs pienākums panākt, lai patērētāji labāk izprot, kādas negatīvas sekas rada vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas un kādas atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumi šajā sakarā pieejami.

Attiecībā uz zvejas rīkiem, kas veido 27% no visa pludmales piedrazojuma, EK mērķis ir līdzšinējo rīcībpolitisko regulējumu papildināt ar ražotāja atbildības shēmām, kuras attiecas uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Plastmasas zvejas rīku ražotājiem būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu no ostu atkritumu uzņemšanas iekārtām, to transportēšanu un apstrādi saistītās izmaksas. Ražotāji segs arī informēšanas pasākumu izmaksas.
Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.
EK arī skaidro, ka izmantojot visam ES tirgum noteiktos vienotos noteikumus, Eiropas uzņēmumi varēs izmantot šā tirgus mēroga priekšrocības un labāk konkurēt globālajā ilgtspējīgu ražojumu tirgū. Izveidojot atkalizmantošanas sistēmas, piemēram, depozīta atmaksas shēmas, uzņēmumi var sev nodrošināt stabilu apgādi ar kvalitatīvu materiālu. Citos gadījumos stimuls meklēt ilgtspējīgākus risinājumus uzņēmumiem var radīt tehnoloģiskas priekšrocības globālajā konkurencē.
Vairāk nekā 80% jūras drazu ir dažādi plastmasas izstrādājumi. Plastmasas atkritumi sadalās lēni un to pēdas nereti nonāk jūras dzīvnieku organismos un kā arī jūras veltēs, kas nonāk cilvēku ēdienkartē.
EK arī ierosinājusi ideju piemērot sodanaudu ES dalībvalstīm par otrreiz pārstrādājamo plastmasas produktu izmešanu atkritumos.

Lai EK ierosinājums stātos spēkā, to jāapstiprina ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Līdz 2030.gadam šis aizliegums varētu samazināt kaitējumu videi 22 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar prognozēm, ierosinātā direktīva patērētājiem ietaupīs 6,5 miljardus eiro.

FOTO: baltic-ireland.ie