Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam "Breksita" vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu. Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Vislielāko interesi par pabalstu uzņēmējdarbības sākšanai izrādījuši remigranti no Kurzemes plānošanas reģiona, liecina Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumu Ministru kabineta noteikumos. Ministrija skaidro, ka augustā, pēc tam, kad valdība apstiprināja noteikumus, kas paredz remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai piešķirt līdz 9000 eiro, secināts, ka dažos plānošanas reģionos pieteikto un potenciāli atbalstāmo projekta iesniegumu skaits, ir lielāks nekā sākotnēji plānots, savukārt citos reģionos - mazāks.

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). 2018.gada oktobra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 56726 bezdarbnieki, kas ir par astoņiem cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 56734 bezdarbnieki.

Šogad pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē kopumā rakstījuši 1648 interesenti, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāvji. Šogad šī iniciatīva notikusi jau ceturto reizi. Pērn diktātu visā pasaulē rakstīja 935 dalībnieki, 2016.gadā - 789, bet 2015.gadā - 920 dalībnieki. Klātienē deviņās Latvijas pilsētās šoreiz diktātu rakstīja 615 cilvēki, no tiem visvairāk Rīgā - 322 dalībnieki.

Reemigrācijas projekta īstenošanas gaitā Latgalē atgriezušās 30 ģimenes, aģentūru LETA informēja Latgales plānošanas reģionā (LPR). Pašlaik Latgalē ir atgriezušās 30 ģimenes jeb 67 cilvēki. Lai palīdzētu reemigrantiem atgriezties mājās, LPR reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska sadarbojas ar valsts institūcijām, uzņēmējiem, piedalās kustībās un iniciatīvās, ir izveidojusi tīklošanos ar dažādu jomu speciālistiem, skaidroja LPR.

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu interese par darba meklējumiem Latvijā pieaug - tas varētu būt skaidrojams ar atalgojuma kāpumu un darba tirgus sakārtošanos, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. NVA speciālisti novērojuši, ka nereti Latvijas diaspora dzīvo ar domu par tādu Latviju, kāda tā bija viņu izceļošanas brīdī. Tāpēc ir svarīgi sniegt aktuālo informāciju par valsti šodien.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pašreizējā darbība finansējuma sadales jomā apgrūtina nevalstiskās organizācijas (NVO) ar nesamērīgu administratīvo slogu un tiesvedībām, aģentūrai LETA pauda biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga. Viņa skaidroja, ka NVO un Kultūras ministrija (KM) jau gadiem gaida SIF likuma grozījumus un ir ilgstoši paudušas neapmierinātību ar šī brīža fonda "smagnējo" pieeju finansējuma sadalei un piešķiršanai.

Saeimas Ārlietu komisijas šodien panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā. Papildinātā definīcija tika virzīta kā Ārlietu komisijas priekšlikums, nosakot, ka diaspora tiek definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Saeimas Ārlietu komisija šodien izskatīja teju visus priekšlikumus Diasporas likumprojektam, kas iesniegti pēdējam lasījumam, bet priekšlikumi par diasporas definīciju tika atlikti uz pēdējo sēdi. Pēdējam jeb 3.lasījumam tika iesniegti teju 90 Saeimas Juridiskā biroja, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, deputātu un citu pušu priekšlikumi, kā arī papildus priekšlikumi, piemēram, no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normām, kuras paredz pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja aizbildnis ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti, aģentūru LETA informēja ST. Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. ST aicinājusi Saeimu līdz 17.decembrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019.gada 16.marts.