Somija sesto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, bet Latvija pakāpusies par vienu pozīciju uz 41.vietu, lai gan joprojām atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules laimes ziņojums. Latvija indeksā ieņem 41.vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn. Savukārt Īrija ir piedzīvojusi kritienu par vienu vietu un tagad ir 14. laimīgāko valstu sarakstā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien turpināja darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta un diskusijā par ārvalstīs dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD tika pieminēts gan gļēvums, gan tiesības atteikties no pilsonības. Komisija šodien sāka darbu pie likumprojekta skatīšanas trešajam lasījumam. Šodien komisija izskatīja 26 no 84 priekšlikumiem.

Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu (VAD) pamazām pieņemtu sabiedrībā, intervijā aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Kalniņš pieļauj, ka būs daļa jauniešu, kuri negribēs iet dienēt, tomēr galvenais uzdevums, uz kuru visai aizsardzības sistēmai ir jāiet, ir tādi apstākļi, lai jaunietis, ierodoties uz apmācību, neviltos.

2022.gadā valsts līdzfinansējumu saņēma 62 diasporas skolas ārvalstīs, kurās mācījās 1894 skolēni, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) pārstāvji. LVA uzsver, ka viens no tās uzdevumiem ir paplašināt latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķa grupām.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu, ziņo britu mediji.Vienošanās noslēgta Sunaka un Leienas klātienes tikšanās laikā Vindzorā pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām starp Londonu un Briseli.

Šajā mācību gadā nevienā Latvijas izglītības iestādē nemācās 1881 skolēns obligātajā izglītības vecumā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati. Savukārt vēl 14 289 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs, tostarp 13 bērni - adoptēti uz ārzemēm, 2385 - ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas pamatā dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 692 bērniem Latvijā piešķirts bēgļa, pagaidu aizsardzības vai alternatīvais statuss, bet 11 212 bērni ir no ģimenēm, kas dažādos laika periodos izbraukušas no valsts.

Jāsaka skaidri un gaiši - valsts aizsardzības dienests (VAD) mums ir vajadzīgs, piektdien portāla "Delfi" diskusijā "Kara gads" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Viņš skaidroja, ka VAD jāatjauno tāds, kāds tas bija līdz 2007.gadam, lai būtu daudz vairāk cilvēku, kuri prastu vajadzības gadījumā apieties ar ieročiem.

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus. Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ārpus Latvijas deklarētos jauniešus valsts aizsardzības dienestā (VAD) neiesauks, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpinot skatīt valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, atzina Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanā diskusija par jauniešu sagatavošanu kā "lielgabala gaļu" ir nevietā, ceturtdien Aizsardzības ministrijas (AM) organizētajā diskusijā "Kam vajadzīgs VAD karavīrs?" norādīja Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.