Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle. Viņa uzsver, ka Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartā ir noteikts, ka pedagogs nosaka skolēna mācību sasniegumu vērtēšanu, izmantojot valstī noteikto 10 ballu sistēmu, bet pārējais ir skolotāja ziņā.

Lai izveidotu starpnozaru Rīcības plānu darbam ar diasporu 2021.- 2023.gadam, plānots izveidot piecas tematiskās darba grupas, kas sagatavotu rīcības plāna projektu, šodien nolemts pirmajā Diasporas konsultatīvās padomes sēdē. Minētajās darba grupās darbosies valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji, kuriem atbilstoši Diasporas likumā noteiktiem rīcības virzieniem būs jāsagatavo rīcības plāns darbam ar diasporām.

Latvijā šogad jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Pagājušā gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 55750 bezdarbnieki, kas ir par 355 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 56105 bezdarbnieki.

Turpmāk būs noteikta detalizētāka ārvalstīs izdoto traktortehnikas vadītāju apliecību apmaiņas kārtība, paredz Latvijas valdības otrdien apstiprinātie grozījumi traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtībā.

Kultūras ministrija ir noslēgusi līdzdarbības līgumu ar "Pasaules brīvo latviešu apvienību" (PBLA), lai organizācija nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un Latvijas profesionālās kultūras un mākslas pieejamību diasporas mītnes zemēs. 2019.gadā šim mērķim PBLA tiks izmaksāti 70000 eiro, bet par finansējumu nākamajiem gadiem tiks lemts atsevišķi pēc attiecīgo gadu budžetu pieņemšanas. No finansējuma līdz 10% apvienība var izmantot savām administratīvajām izmaksām.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju joprojām ir zema, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas datiem par 2018.gadu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2018.gadā tik vērtēta ar vidēji 5,4 ballēm no 10.

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters. Viņš teica, ka pasažieru termināli nepieciešams būvēt, lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu pasažieru un bagāžas apkalpošanu esošajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" reisam, plānotajiem reisiem nākotnē un čarterreisiem.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē. Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Latvijā pērn bija septītais zemākais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Saskaņā ar tiem mūsu valstī pārtikas un bezalkoholisko cenas vidēji bija 93% no ES vidējā līmeņa, kam statistikas apkopojumā piešķirta vērtība 100%.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati. Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 70% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats rādītājs bijis arī Rumānijai, apsteidzot vien Ungārijas (64%), Horvātijas (63%) un Bulgārijas (56%) rādītājus.