Politiķi samelojas, bet daži nespēj atbildēt uz jautājumiem

Lai iztaujātu sešu 13.Saeimā kandidējošo partiju pārstāvjus, vakar, 22.septembrī, Dublinas pilsētas domes Wood Quey Venue zāli pildīja Īrijas latvieši.
Politisko partiju pirmsvēlēšanu debašu organizētāji bija Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera (ĪLTK) un Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ). Dialogu ar vēlētājiem Dublinā moderēja Ina Frīdenberga, kurai šī bija pirmā pieredze vadot sarunas ar Latvijas tautas kalpiem, taču nebūt ne vienīgā, strādājot ar īru politiķiem.

Izmantojot iespēju tikties ar vēlētājiem, vairāku partiju pārstāvji ieradās Dublinā un šajā nedēļas nogalē arī individuāli organizēja tikšanās šaurākā lokā tādās Īrijas pilsētās kā Drogheda, Ashbourn, arī citviet Dublinā. Visvairāk apmeklētais, protams, bija centrālais pasākums Dublinas domes telpās, ko rīkoja ĪLTK un LBĪ. Galvenā šo debašu organizētāja Ilze Krēsliņa stāsta, ka uz diskusiju no sešpadsmit kandidējošām partijām un partiju apvienībām esot aicinājusi tikai tās astoņas, kurām pēc reitingiem esot vislielākās izredzes iekļūt Saeimā. Tiesa gan, arī divas no aicinātajām – Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā Vienotība neieradās, tāpēc par Īrijas latviešu balsīm šoreiz cīnījās tikai sešas – pašas Ilzes Krēsliņas pārstāvētā Attīstībai/Par! (Mārtiņš Staķis), KPV.LV (Artuss Kaimiņš), Zaļo un Zemnieku savienība (Edgars Tavars), Nacionālā Apvienība (Aleksandrs Kiršteins), Jaunā konservatīvā partija (Gatis Eglītis) un Saskaņa (Regīna Ločmele-Luņova).
Debates ilga apmēram četras stundas un laiks deputātu atbildēm bija stingri limitēts. Artuss Kaimiņš atgādināja, ka šī tikšanās katram no deputātu kandidātiem esot izmaksājusi 550 eiro plus PVN, tāpēc tagad šos izdevumus esot iecerējis godīgi “atstrādāt”. Tiesa, Ilze Krēsliņa apstrīdēja Kaimiņa sacīto, jo pieprasītais finansējums esot bijis 550 eiro ar PVN. Jāatzīst, ka precīzais teksta citāts no izsūtītajiem uzaicinājumiem partijām skan: “Partijas ieguldījums: telpu īrē, uzkodās, moderatora finansēšanā, civiltiesiskajā apdrošināšanā, organizēšanā ir 550 EUR +PVN. Rēķinu izrakstīs Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera.” Tā ka, lai arī sīkumos, tomēr debašu rīkotāja mazliet samelojās.

Samelojās arī Saskaņas pārstāve, kas centās iestāstīt klātesošajiem, ka visi Latvijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā varot braukt bez maksas. Beigās gan izrādījās, ka šāda privilēģija ir tikai Rīgā deklarētajiem un aplaimotie nebūt nav visi Latvijas pensionāri. Nacionālās Apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins savukārt operēja ar visai apšaubāmu statistiku, minot, ka pagājušajā gadā no Latvijas izbraukuši 20 tūkstoši iedzīvotāju, bet atgriezušies 10000, savukārt divas trešdaļas latviešu bērnu Lielbritānijā, kuru mājas valoda ir latviešu, britu skolās esot nesekmīgi. No kādiem avotiem šāda statistika ņemta, to Kiršteins neatklāja.
Par svarīgāko un visvairāk apspriesto jautājumu debatēs tomēr izvērtās saruna par Diasporas likumu, kura virzīšanas gaita Saeimas gaiteņos nemaz nesokas tik raiti, kā gribētos, un tā vien šķiet, ka līdz 6.oktobrim likums pieņemts netiks. ZZS pārstāvis Edgars Tavars, kura pārstāvētās savienības divi biedri ir Saeimas Ārlietu komisijas locekļi (Arvīds Ulme un Valdis Kalnozols) un tieši atbildīgi par likumprojekta izvērtēšanu komisijā, gan varēja izteikt vien cerību, ka Diasporas likums tiks pieņemts Saeimā vēl pirms vēlēšanām. Uz jautājumu, ko ZZS grasās darīt konkrēti, lai šīs cerības piepildītu, Tavars atbildēt nevarēja. Konkrēti atbildēt nevarēja arī Kiršteins, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība ir galvenā Diasporas likuma izveides iniciatore. Kiršteins skaidroja vien to, ka komisijas deputāti nespēj vienoties par kritērijiem, kas nosaka viena vai otra ārpus Latvijas dzīvojošā cilvēka piederību diasporai. Par cik Vienotības jeb Jaunās Vienotības pārstāvju Dublinā nebija, tad uz jautājumu par Diasporas likumu netika saņemtas atbildes no Ojāra Ērika Kalniņa (Ārlietu komisijas priekšsēdētāja) un deputāta Ata Lejiņa vai abu pārstāvja Jaunajā Vienotībā, jo abi kungi tagad startē tieši no šī saraksta, lai gan pagaidām vēl skaitās eksistējošās Vienotības deputāti.
Apkopojot sarunas par diasporai šobrīd vissvarīgāko likumu, kura sagatavošana ir pats tiešākais Saeimas deputātu pienākums un atbildība, jāsaka – pagaidām šis darbs paveikts nav. Līdz vēlēšanām palikušas vēl 13 dienas. Raudzīsim, vai šajā laikā Diasporas likums tiks pieņemts, jeb arī tas paliks vien kā solījums, ka deputāti pie tā turpinās strādāt, kad būsim jau ievēlējuši jauno Saeimu. Te nu der atcerēties: ja kāds no darbiniekiem savam priekšniekam un darba devējam (šajā gadījumā – vēlētājam) atzīst, ka uzticēto izdarīt nav spējis, tad tāds darbinieks, visdrīzāk, ir jāatlaiž no darba.

Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie, Facebook