Saeimas komisija konceptuāli atbalsta eID kartes noteikšanu par obligātu personu apliecinošu dokumentu

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 26.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, ziņo Saeimas Preses Dienests.
eID karte būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiek paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Saskaņā ar rosinātajiem grozījumiem eID karti plānots noteikt kā vienu valsts garantētu identifikācijas rīku neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem alternatīvajiem identifikācijas rīkiem, lai nodrošinātu, ka persona varētu sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Patlaban personas identifikāciju pakalpojumu saņemšanai elektroniski nodrošina, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no metodēm, tostarp portālā latvija.lv, kur iedzīvotāji var saņemt virkni valsts pakalpojumu, ir banku personas identifikācijas rīki. Šāda identifikācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā banka kā komercstruktūra ir brīvprātīgi izrādījusi savu iniciatīvu iesaistīties valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas konkrētas bankas klients, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka līdzšinējā personas identifikācija tiek balstīta tikai uz vienošanās pamata un banku izmantotajiem identifikācijas rīkiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne tehniskajiem risinājumiem, ne arī procedūrām. Tāpat būtiski, ka banku piedāvātie identifikācijas rīki ir izmantojami tikai konkrētas informācijas sistēmas – internetbankas – ietvaros, un rīku izmantošana ārpus šīs sistēmas var ievērojami palielināt iespējamo drošības risku līmeni.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.
Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.
Jauno kārtību plānots ieviest pakāpeniski jau no 2019.gada 1.janvāra, un eID karti kā obligātu personas dokumentu paredzēts noteikt no 2023.gada 1.janvāra.
Ņemot vērā plānotās izmaiņas, grozījumi paredzēti Saeimas vēlēšanu likumā par eID karšu izmantošanu parlamenta vēlēšanās, ieviešot elektronisku Vēlētāju reģistru, teikts grozījumu anotācijā.
Lai grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā varētu stāties spēkā, tie trijos lasījumos vēl jāpieņem Saeimai.

Kā iepriekš portālam baltic-ireland.ie skaidroja VARAM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upīte, lai netiktu palielināts administratīvais slogs Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, ārvalstīs dzīvojošajiem, kuriem dzīvesvieta deklarēta ārzemēs, pārejas periods noteikts no 2019. gada līdz 2028. gadam, tātad eID karte būs obligāta no 2029.gada.

FOTO: baltic-ireland.ie