Trešdaļa Latvijā strādājošo mēnesī saņem Īrijas nedēļas minimālo algu
Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 28,9% darba ņēmēju, kas ir par 10% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darba ņēmēju 2018.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 3,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 18,7% darba ņēmēju.
Savukārt 33,5% (2017.gada trešajā ceturksnī – 32,8%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 27,1% (20,8%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,2% darba ņēmēju pretstatā 2,6% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,3% (2017.gada trešajā ceturksnī – 2,9%) darba ņēmēju, savukārt 3% (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti šogad trešajā ceturksnī piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Ko Latvija un tās iedzīvotāji iegūs, ja līdz 2021. gadam būtiski cels iedzīvotāju pirktspēju palielinot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesī.
1. ceļot iedzīvotāju pirktspēju, mēs sekmēsim uzņēmējdarbību Latvijā, jo mūsu uzņēmēju galvenā problēma ir šaurais klientu tirgus un šo klientu zema pirktspēja.
2. palielinot iedzīvotāju pirktspēju ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesi mēs sekmēsim, ka atgriežas iztikas meklējumos izklīdušie. Pēc aptaujas 1/3 aizbraukušo atgrieztos, ja varētu saņemt Latvijā1000 eur mēneša algu. Iztikas meklējumos aizbraukušie ir ne tikai ir tautas izdzīvošana, bet arī klientu tirgus mūsu uzņēmējiem, tautsaimniecībai.
3. Ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēs ceļam iedzīvotāju labklājību, padarām viņus apmierinātākus ar dzīvi Latvijā laimīgākus
4. Sekmējot uzņēmējdarbību, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kas rada lielākus nodokļu ienākumus, kā rezultātā varam izmaksāt cilvēku cienīgas pensijas Latvijas pensionāriem, kas arī sekmes tautsaimniecības apgrozījumu.
5. Ceļot minimālo algu, mēs samazinām aplokšņu algas un sekmējam lielākus nodokļu ienākumus valstī.
6. Ceļot minimālo algu, mēs motivēsim mūsu uzņēmējus ieviest jaunākās darba organizācijas un ražīguma celšanas metodes.
Realizējot Ministru Kabineta noteikumu izmaiņas, ceļot pakāpeniski minimālo algu un neapliekamo minimumu algu divu gadu laikā šādā veidā-
“2.1. Ar 2019. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 400 euro
2.2.Ar 2019. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 euro
2.3. Ar 2020. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 695 euro
2.4. Ar 2020. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 820 euro;
Izdarīt „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” šādus grozījumus:
Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
“2.1. No 2019. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 600 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 3,75 euro.
2.2. No 2019. gada 01. jūlija Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 750 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 4,70 euro.
2.3. No 2020. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 875 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5,4 euro.
2.4. No 2020. gada 01. jūliju Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 1000 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 6,25 euro.”
netiks negatīvi iespaidota tautsaimniecība.
Kāpēc?
1. Mēs esam Eiropas Savienībā ar vienotu naudu eiro. Izlīdzinot Latvijā algu ar pārējo ES, eiro kurss tiks iespaidots labi, ja par simto daļu procenta. Jau tagad ES tiek gada izdrukāta miljardiem papildus nauda.
2, Minimālā alga uz dotu brīdi ir 430 eur un vidēja alga ap 900 eur ( 2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.)
3. 2019. gada 01. janvāri, vidēja alga prognozējot pēc ~ 8,7% pieauguma būs ap 1000 eur. Faktiski minimālas algas starpība ar vidējo tautsaimniecībā būs 400 eur, un šī starpība norāda, ka nebūs negatīvas ietekmes un uzņēmēju nespēja izmaksāt šādu minimālo algu. Un, ja arī būs, tad tā ir drīzāk būs uzņēmēju vaina, ka nav veicis pareizu darba organizāciju sava uzņēmumā.
4. 2020. gada 01.julija, vedēja alga, pieņemot esošo izaugsmi, būs ap 1130 eur. Pirktspējas pieaugums būs sekmējis apgrozījuma palielināšanos uzņēmumos, kas samazinās virsizdevumus, kā arī minimālās algas pieaugums spiedīs uzņēmējus izmanto darba organizācijas metodes, tas neradīs problēmas uzņēmējiem izmaksāt minimālo algu.
Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi, jāpārliek nodokļu slogs no algām uz peļņu, pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē, jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu, jārada sistēmu lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņa.
LR 12.Saeimas tautas priekšstāvis Valdis Kalnozols
Vēlējos sniegt viedokli par LB ekonomistes Dainas Paulas pausto “Par algas celšanu, lai noturētu cilvēkus Latvijā”. Būtu labi, ja LB ekonomiste ne tikai censtos pārstāvēt Eiropas Centrālai Bankas intereses, bet arī padomātu par pašu tautiešu un dzimtās zemes Latvijas likteni, un Latvijas tautsaimniecību.
Mēs redzam, ka Eiropas Savienības valstu veikalos, cenas ir līdzvērtīgas vai zemākas Latvijas veikalu cenām! Kā arī redzam, ka mūsu uzņēmēji ir sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējiem, jo mūsu vietējam klientiem ir par 2-4 x zemāka pirktspēja. Tieši zemā Latgales iedzīvotāju pirktspēja ir padarījusi jebkuru Latgales uzņēmēju centienus uzsākt biznesu un radīt darba vietas par “Mission Impossible”. Tieši zemā pirktspēja ir novedusi, ka lauku veikaliņos cenas ir krietni augstākas, kā Rīgas lielveikalos. Latgali ir pametuši gandrīz 50% iedzīvotāju.
Esmu pārliecināts, ka zemā pirktspēja ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vārguļo mūsu mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbība. Kāpēc, tiek runāts par restorānu bankrotiem, ka veras ciet mazie veikaliņi Čaka ielā. Tieši zemā iedzīvotāju pirktspēja noliek mūsu uzņēmējus sliktākā stāvokli kā attīstīto Rietumeiropas valstu uzņēmējus, žēl, ka to negrib vai nevēlas redzēt bankas ekonomisti. Vēlētos, lai Daina Paula vismaz sev atbild, kāpēc tad attīstītās Rietumeiropas valstīs, kur ir lielas algas, uzņēmumi nebankrotē, bet veiksmīgi konkurē ar savām precēm mūsu tirgū???
Jā, var piekrist Dainai Paulai, ja uzņēmēji vairāk pievērstu uzmanību izmaksu samazināšanai, ievērojot darbu organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles zināšanas, tad jau šodien vismaz 50% uzņēmēju varētu izmaksāt algas 1000 eiro mēnesi. Ļoti žēl, ka mums, lai samazinātu pašizmaksu galvenais, ir viena darbinieka ražīgums. Ignorējam zināšanas, par darbu organizāciju, plānošanu, vadīšanu un kontroli. Tieši nepieciešamība maksāt cilvēku cienīgu algu motivēs uzņēmumu vadītājus ieviest jaunas darba organizācijas, plānošanas, vadīšanas un kontroles metodes, kā arī domāt par katra darbinieka darba ražīgumu.
Mūsu uzņēmējs nevar būtiski celt algas, ja vēlas saglabāt konkurētspēju, to var valsts tā, nodrošinot konkurējošiem uzņēmējiem vienādus nosacījumus. Un tieši pakāpeniska algu celšana dos iespēju uzņēmējiem un tautsaimniecībai iegūt no pirktspējas pieauguma valstī.
Aicinām atbalstīt mūsu iniciatīvu, parakstoties portālā “Mana Balss”, pakāpeniski celt iedzīvotāju pirktspēju trīs gadu laikā līdz 2021. gadam, palielinot minimālo algu līdz 1000 eiro un neapliekamo minumu līdz 820 eiro. Visiem, kuri baida ar cenu pieaugumu ceļot minimālo algu, aicinu atbildēt uz jautājumu, kāpēc Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs alga ir trīs reizes augstāka nekā Latvijā, turpretim cenas veikalos tādas pašas, vai pat zemākas? Kā arī jau tagad vidējā alga valstī ir 1000 eiro mēnesī.
Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. Jāpārliek nodokļu slogs no algām uz kapitālu. Pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē. Jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaits. Jārada sistēma, lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņā. Nodokļiem jāstimulē, uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jāpārveido banku sistēma, lai tā nebalstās uz visās Eiropas Savienības pamata reliģijās nosodīto augļošanu. Nodokļu maksātāju un iedzīvotāju naudu mums pašiem ir jāapsaimnieko mūsu pašu krājaizdevu sabiedrībās vai valstij piederošās bankās, un tā ir jāiegulda jaunu darba vietu radīšana tautsaimniecības izaugsmei.
Mūsu ekonomika atdziest, jo katru gadu vismaz par10 tūkstoši Latvijas samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī, kuri pamet valsti, meklējot iztiku citās valstīs. Būtu labi, ja Latvijas Bankas ekonomisti saprastu, ka tautiešu atgriešana nav tikai latviešu tautas izdzīvošanas jautājums, bet arī tautsaimniecības izaugsmes jautājums. Viņi ir kā minimums papildus 370 tūkstoši klientu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
Saprotu, ka Latvijas bankas darbinieku uzdevums ir sekot, lai mūsu tautsaimniecība neietekmē eiro kursu. Atgādinu, ka ES Centrālā banka gadā drukā miljardiem eiro naudas kupīras un ka no mūsu algas celšanas līdz cilvēku cienīgai ES eiro kurss izmainīsies labi ja par 0,01%. Minimālās algas celšana Latvijā varētu būt neizdevīga Eiropas kungiem, jo Latvija savā ziņā šo naudu patapina no Eiropas Savienības. Taču no valsts puses tā būtu taisnīga un godprātīga rīcība attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir daudz cietuši globālo uzņēmumu izraisītās finanšu krīzes dēļ.
Būtu arī labi, ja bankas ekonomisti saprastu vienkāršas lietas – palielinot iedzīvotāju pirktspēju, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kurš savukārt sekmē lielākus nodokļu ienākumus. Lielāki nodokļu ienākumi dod iespēju arī izmaksāt cilvēku cienīgu pensiju un nodrošināt citas sociālas garantijas, kas atkal sekmē apgrozījuma pieaugumu tautsaimniecībā.
Sabiedrības vairākums uzstāj, ka valstī ir jāceļ minimālā alga, jo tas izglābs tautsaimniecību un Latvijas budžetu. Tomēr daži speciālisti pauž viedokli, ka minimālo algu Latvijā celt nedrīkst, jo tas sagraus mūsu tautsaimniecību un valsts budžetu. Kam ir taisnība?
Kā LR Saeimas deputāts, kam ir tautas uzticēts pienākums ietekmēt nozīmīgus procesus valstī, esmu pārliecināts, ka minimālās algas celšana Latvijā negatīvi neietekmēs tautsaimniecību. Saprātīgi sperts, šāds solis NENOKAUS VALSTS UN PAŠVALDĪBU PĀRVALDES APARĀTU UN TAUTSAIMNIECĪBU.
Gluži otrādi – tas ir šobrīd nepieciešams, lai panāktu tautsaimniecības uzplaukumu. Pārdomāti ceļot minimālo algu, tas EFEKTIVIZĒS VALSTS PĀRVALDI UN SEKMĒS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU.
Turpretim, ja cilvēki būs spiesti meklēt iztikas iespējas ārzemēs un masveidā atstās Latviju, valsti, visticamāk, gaida bēdīgs scenārijs – tautsaimniecība grims vēl dziļākā postā.
Zaudējumus valstij rada neefektīvi strādājošs ierēdņu aparāts, par šo problēmu runā jau gadiem. Paaugstinot valstī minimālo algu, lielākā problēma būs nevis – kā savilkt galus valsts budžetā, bet, kā nodrošināt ierēdņus, kas, pēc pārvaldes efektivizācijas, paliks bez darba.
Minimālās algas celšanai jābūt rūpīgi izsvērtai un pārdomātai. Ir nepieciešami priekšdarbi. Pirmkārt, jāveic grozījumi likumdošanā, kas motivētu valsts un pašvaldības pārvaldi attīstīt tautsaimniecību, jānosaka valsts un pašvaldību funkcijas, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes aparāts jāpadara efektīvāks, pārredzamāks un prognozējamāks. Šajā procesā nepieciešams uzklausīt dažādus viedokļus, tāpēc ir nepieciešamas kopīgas diskusijas, lai izvērtētu Latvijas tautsaimniecības nozares problēmas un vienotos par risinājumiem to novēršanai. Jāizvērtē, kādai ir jābūt minimālajai algai valstī un neapliekamajam minimumam, un jārod risinājumi, kā tos ieviest. Minimālās algas celšana varētu ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan pozitīvi, gan arī negatīvi, un ir jāveic pasākumi, kas šo procesu padarītu maksimāli efektīvu.
Ļoti virspusēji ir uzskatīt, ka minimālās algas celšana radīs negatīvas sekas, jo, paaugstinot algas, valstij palielināsies arī izdevumi. Iedziļinoties un modelējot situāciju, ir skaidrs, ka šāds solis radīs nepieciešamību celt darba ražīgumu un efektivizēt darba spēku. Taču būs arī ieguvums – iedzīvotājiem labāka pirktspēja, lielāks apgrozījums vietējā tirgū un valstī augstāks labklājības līmenis.
Daudzi bažījās, ka minimālās algas celšana Latvijā varētu izraisīt inflāciju. Tas ir ļoti apšaubāmi, jo Latvijai ir kopēja valūta ar Eiropas Savienību – eiro, tādēļ minimālās algas paaugstināšana būtisku eiro kursa celšanos un inflāciju neizraisīs. Situācija būtu sarežģītāka, ja Latvijai joprojām būtu sava nacionālā valūta.
Vēl kā arguments tiek minēts, ka minimālās algas celšana varētu izjaukt konkurenci vietējo uzņēmumu starpā. Valstī savlaicīgi izziņojot un vienlaikus ieviešot iedzīvotājiem lielāku minimālo mēnešalgu, visiem būs vienādi nosacījumi. Šādos apstākļos vietējie uzņēmēji no aplokšņu algu maksātājiem kļūs par godājamiem LR uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā valstij nodokļus. Pašlaik Latvijā vidējā alga ir ap 800 eiro. Apmēram 200 eiro minimālās algas pielikums dramatiski neietekmēs preču pašizmaksu, preču un pakalpojumu cena var pieaugt augstākais par 10-15%. Darba alga preces un pakalpojuma pašizmaksā ir ap 10-30%.
Minimālās algas paaugstināšana var radīt sarežģījumus eksportējošiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību pārvaldei. Taču tas motivēs vadītājus efektivizēt savu darbību – pārdomātāk izmantot darba spēku, analizēt valsts un pašvaldību funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu. Eksportējošiem uzņēmumiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju tirgū, var tikt piemērota speciāla atbalsta programma.
Lielākas algas mudinātu uzņēmējus mainīt virzību tirgū – piedāvāt nevis lētākas preces un pakalpojumus, bet kvalitatīvākas, ekoloģiski tīrākas un arī dārgākas preces un pakalpojumus. Turklāt, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, šī produkcija kļūtu pieejama un patērēta arī vietējā tirgū. Šai ziņā, kā labu piemēru, var minēt Šveici.
Palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, uzņēmējiem būs vairāk iespēju realizēt savas preces un pakalpojumus vietējā tirgū un gūt lielāku peļņu, attiecīgi – valstij gūt lielākus ieņēmumus budžetā. Skandināvijas valstis ar nolūku rūpējas par to, lai iedzīvotājiem būtu augsta pirktspēja, jo tas sekmē vietējā tirgus un tautsaimniecības attīstību.
Minimālās algas paaugstināšana dos iespēju uzņēmējiem, valsts un pašvaldību pārvaldei piesaistīt kvalificētāku un ieinteresētāku darbaspēku.
Taču pats lielākais ieguvums – varam rēķināties, ka Latvijā atgriezīsies 370 tūkstoši iedzīvotāju, kas šobrīd pelna iztiku ārzemēs. Mūsu valstij un tās tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi panākt, lai šie cilvēki atgriežas atpakaļ, jo uz ārzemēm ir devušies enerģiski un darbspējīgi ļaudis. Piekritīsiet, ir nepieciešama liela apņēmība, lai spertu šādu soli. Atzīstu – es personīgi to nespētu.
Minimālās algas celšana Latvijā varētu būt neizdevīga Eiropas kungiem, jo Latvija savā ziņā šo naudu patapina no Eiropas Savienības. Taču no valsts puses tā būtu taisnīga un godprātīga rīcība attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir daudz cietuši globālo uzņēmumu izraisītās finanšu krīzes dēļ.
Tiem, kuri ir pret minimālās algas celšanu, lūdzu padomāt, kāpēc Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs minimālā alga ir trīs3 reizes augstāka nekā Latvijā, turpretim cenas veikalos tādas pašas vai pat zemākas?
Tos, kuri atbalsta ideju celt valstī minimālo algu, kā arī skeptiķus aicinu uz diskusiju – kā rīkoties, lai Latvijā minimālā alga būtu līdzvērtīga attīstītajām Rietumeiropas valstīm un kā minimālās algas celšana ietekmēs Latvijas tautsaimniecību?
Skaitļi ir baismīgi. Tādēļ mēs arī uzsākām sociālo kampaņu “Minimālā Alga Latvijā 1000 eur/mēn” Laiks arī Latviešiem Latvijā saņemt par darbu adekvātu samaksu. Pagaidām diemžēl izskatās ka valdība neizprot saistību starp algas lielumu un emigrējušo skaitu. Paldies visiem, kas atbalsta.