Bēgļu tranzīts caur Slaigo

Domājams, ka daudzi jau zina stāstu par leģendāro kuģi Volo, kas 1948.gada 6.jūlijā slepus izbrauca no Zviedrijas, lai dotos pāri Atlantijas okeānam un nogādātu drošībā latviešu kara bēgļus, taču uz visiem laikiem iestrēga Īrijā. Izrādās, ka Volo nav bijis vienīgais un līdzīgu gadījumu pēc Otrā pasaules kara nav bijis mazums.

Ja Volo iestrēga Coves (Cobh) ostā, kas atrodas blakus Korkai, tad vēl viena bēgļu kuģu piestātne ceļā uz Ziemeļameriku ir bijusi Slaigo (Sligo) pilsētā Īrijas salas Rietumkrastā. Un te stāsts galvenokārt vijas ap kuģi, kura nosaukums bija Volnats (Walnut). Tas bija neliela izmēra kuteris, kas sākotnēji bija būvēts mīnu meklēšanai un paredzēts, ka uz tā var izvietoties 18 cilvēku liels apkalpes personāls.
Volnats no Geteborgas Zviedrijā izbrauca 1948.gada 13.novembrī un tā galamērķis bija Halifaksa Kanādā. Kuteris bija devies ceļā ar 347 bēgļiem uz klāja, no kuriem 70 bija bērni jaunāki par 16 gadiem, bet 9 vecumā līdz 3 gadiem. Šo kuģi bija nopirkuši igauņi, taču bīstamā ceļojuma pasažieru vidū bija arī desmit latvieši.

Kā atminas vietējie iedzīvotāji, kas Slaigo ostā bija satikuši ceļotājus, īri esot bijuši pārliecināti, ka kuģis galamērķi nesasniegs. 27.novembrī viņi ar bažām pavadīja bēgļus bīstamajā ceļā. Paši ceļotāji publicētajās atmiņās stāsta, ka īru ļaudis esot bijuši ļoti laipni un raudzījušies viņos ar dziļu līdzjutību. Dieva svētību kuģotājiem novēlējuši arī četri priesteri – divi pārstāvējuši Church of Ireland, un pa vienam no Presbyterian un Methodist baznīcas. Priesteri arī piekodinājuši ceļotājiem septiņas dienas ik rītu lūgt Dievu.

Lai arī ceļojums nebija viegls un pasažieriem, šķērsojot Atlantijas okeānu, nācās pārciest gan nelabvēlīgus laika apstākļus, gan jūras slimību, Kanādas krastu viņi laimīgi sasniedza 13.decembrī.
(Materiāla sagatavošanā izmantoti Īrijas un Kanādas 1948.gada periodikas izdevumi.)

FOTO: baltic-ireland.ie