Vieslektors Toms Ķikuts no Latvijas par diasporu un migrācijas virzieniem 19.gs.-20. gs. sākumā

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Dr. hist. Toms Ķikuts šonedēļ Īrijā bija ieradies sakarā ar izstādes “Latvijas gadsimts” atklāšanu Dublinas pilī, par ko portāls Baltic-Ireland.ie jau vēstīja pirms dažām dienām.
Vakar, 9.maijā, Latvijas vēstniecība bija noorganizējusi papildus tikšanos ar T.Ķikutu.

Lai noklausītos referātu par latviešu migrāciju 19.gadsimtā un 20. gadsimta sākumā vēstniecības konferenču zālē bija sanākuši interesenti no latviešu kopienas kā arī Latvijas pārstāvniecības darbinieki. Vēstniecības padomniece Edīte Medne klātesošos iepazīstināja ar vēsturnieku un atzinās, ka, izmantojot izdevību, lūgusi Tomam Ķikutam dalīties arī ar savām zināšanām, sniedzot ieskatu ne tikai par latviešu izceļošanu, bet arī atpakaļatgriešanos dzimtenē. Un patiesi, mūsu senči arī 19.gadsimta un 20.gadsimta sākumā dažādu iemeslu dēļ (gan pēc brīvas gribas, gan piespiedu kārtā) ir devušies projām no dzimtenes. Vēl jo vairāk – piemēram, pēc Latvijas valsts dibināšanas, daudzi Pirmā pasaules kara bēgļi atgriezušies Latvijā. Toms Ķikuts min, ka tieši šī ir bijusi lielākā iedzīvotāju aizbraukšana, un tā vairāk kā trīs reižu pārsniedz to bēgļu skaitu, kas bija spiesti izbraukt Otrā pasaules kara beigās. Ja 1944.-1945.gadā Latvija zaudēja ap 200 000 cilvēku, tad Pirmais pasaules karš no dzimtenes projām aizveda vairāk kā 700 000 latviešu. Tiesa, pēc Latvijas valsts nodibināšanas liela daļa bēgļu atgriezās dzimtenē un, kā stāsta Toms Ķikuts, viņi automātiski saņēmuši nu jau jaunās valsts – Latvijas pilsonību.

Lai arī latvieši 19. un 20. gadsimta sākumā emigrēja lielākoties uz Iekškrieviju, vēsturnieks iezīmēja arī agrīno emigrantu ceļus uz Vakareiropu un Ameriku. Kopumā lekcija sniedza gan emigrācijas viļņu salīdzinošu, gan iemeslus raksturojošu apskatu. Savukārt izbraucēji, kas veido Latvijas diasporu mūsdienās var būt pilnīgi pārliecināti, ka nedz ekonomiskā, nedz politiskā emigrācija Latvijas vēsturē nav nekas jauns un unikāls.
Pateicībā par šo tikšanos un lekciju Tomam Ķikutam tika uzdāvināta nule iznākusī grāmata par slavenajiem latviešu iebraucējiem Zaļajā salā – “Pētersoni Īrijā”.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie