Augstākā tiesa: Pilsonības pieprasītājs iepriekšējā gadā ne dienu nedrīkst pavadīt ārpus Īrijas

Šokējošs juridisks “kāzuss” ir izveidojies pēc tam, kad Augstākā tiesa ir nolēmusi, ka ārvalstniekam nevar piešķirt Īrijas pilsonību, ja tas iepriekšējā gadā pirms pieprasījuma iesniegšanas ir pavadījis kaut vienu dienu ārpus valsts, vēstī The Journal.
Tiesneša Max Barrett pieņemtais negaidītais spriedums varētu ietekmēt tūkstošiem cilvēku, kuri piesakās Īrijas pilsonībai, pamatojoties uz to, ka dzīvo šajā valstī.

Eksperti apgalvo, ka likums par pilsonību nekad nav tik „absurdi” un burtiski interpretēts.
Saskaņā ar 1956. gada Īrijas Nacionalitātes un pilsonības likumu ārvalstniekiem, kas vēlas naturalizēties, vismaz piecus gadus no pēdējiem deviņiem (vai trim no pēdējiem pieciem, ja ir precējies ar Īrijas pilsoni) likumīgi jādzīvo valstī. Tostarp likums paredz vienu gadu nepārtrauktu uzturēšanos valstī laikā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai.
Praksē Tiesiskuma un vienlīdzības departaments pieļāva, ka pilsonības pretendenti var izbraukt no valsts līdz sešām nedēļām šajā pēdējā gadā, galvenokārt, dēļ „ārkārtējiem vai nenovēršamiem apstākļiem”.
Savukārt tiesnesis Max Barrett nolēma, ka šis sešu nedēļu noteikums nav legāls, jo likums neparedz ministram varu to piešķirt. Norādot uz vārda “nepārtraukti” definīciju, tiesnesis uzskatīja, ka “pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda viena gada uzturēšanās periods Īrijā, kas ir “nepārtraukts un savienots visā telpā vai laikā”.
Imigrācijas advokāte Aoife Gillespie teica, ka šī lēmuma sekas ir tādas, ka “pieteikuma iesniedzējs [šajos 12 mēnešos] burtiski nekad nedrīkst atstāt valsti, pat ne uz vienu dienu.

Pat ne iebraukt Ziemeļīrijā, kas ir neiespējami daudzām personām, kas dzīvo pie robežas. Viņiem pilnīgi nepārtraukti jāuzturas Īrijā”. Viņa piebilda, ka ir absurdi pieprasīt, lai persona tiktu aizturēta valstī visus 12 mēnešus, lai varētu pretendēt uz Īrijas pilsonību.”
Advokāte ieteica ārzemniekiem, kas dzīvo Īrijā, tagad nepieteikties pilsonībai, ja viņi ir bijuši ārpus valsts kaut vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā – vismaz līdz brīdim, kad juridiskā situācija būs atrisināta. Viņa piebilda, ka nāksies noraidīt daudzus pieteikumus par pilsonību, kas šobrīd ir iesniegti un persona kaut vienu dienu nav atradusies Īrijā. Tos nevarēs apstiprināt, kamēr spriedums nav pārsūdzēts un atcelts vai likums izmainīts.
Advokāts Cathal Malone norādīja, ka Augstākās tiesas spriedums praktiski paralizējis visa Pilsonības departamenta darbu un radījis šaubas par līdz šim apstiprināto pilsonību likumību. Viņš pauda uzskatu, ka spriedumam neizbēgami sekos apelācija. Advokāts norādīja, ka, lai grozītu 1956. gada likumu, būs nepieciešami ārkārtas tiesību akti.
Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem, 2017. gadā vien vairāk nekā 8000 cilvēku saņēma Īrijas pilsonību.

FOTO: baltic-ireland.ie