VARAM rosina palielināt atbalstu remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

Šodien Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā.

Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu.
Šī brīža demogrāfiskās situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita palielināšanai reģionos ir remigrācijas jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes sekmēšana. Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt.
Kopējais finansējums šim atbalstam prioritārajā pasākumā ir palielināts līdz 200 000 euro (40 000 euro katrā plānošanas reģionā), tādēļ viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 10 000 euro (2018.gadā tas bija 9 000 euro).
Lai projekts saņemtu finansējumu, liela nozīme būs remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā – projekta ietvaros būs nepieciešams nodrošināt piesaistītās investīcijas, kā arī trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Attiecībā uz minimālo piesaistīto investīciju apmēru, tad tas tiek saglabāts 50% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma. Piemēram, ja remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks pieprasa 10 000 euro, tad projekts ir jānodrošina ar piesaistītājām investīcijām vismaz 50% apmērā no 10 000 euro, t.i., vismaz 5 000 euro.

Liela interese remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem pagājušajā gadā bija par saimnieciskās darbības veikšanu Rīgas teritorijā. Jaunie grozījumi paredz atbalstīt saimnieciskās darbības īstenošanu arī Rīgā, tādējādi sekmējot, ka iesniegto un atbalstīto projektu skaits 2019.gadā būs lielāks.
Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projektu iesniegumi, savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi. Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi (170) un iesniegto (17) projektu skaitu 2018.gadā bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija “izdeklarējušies” no Latvijas.
Jāatzīmē, ka arī šogad, lai kvalificētos finansējuma piešķiršanai, svarīgs nosacījums ir remigranta pierādāmai prombūtnei: ir jābūt norādītai uzturēšanās adresei ārvalstīs vismaz trīs gadi, un šim faktam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā.
Informācija par nosacījumiem un pieteikšanos finansējuma saņemšanai tiks publicēta Plānošanas reģionu mājaslapās, kā arī mājaslapā www.paps.lv – sadaļā Atbalsts uzņēmējdarbībai.

FOTO: baltic-ireland.ie