Īrijā Baltijas ceļu daudzina 3×3 nometnē

3×3 nometnē, kur pulcējās vairāk nekā simts latviešu, 23.augusta vakarā notika Daudzinājums. Nav šaubu, ka Daudzinājums ir ļoti latvisks rituāls. Šoreiz gan tas notika mazliet citādāk. Cildinājumu un godu šoreiz izrādījām un veltījām Baltijas ceļam, kad cauri trim piejūras republikām izvijās cilvēku ķēde, demonstrējot vienotību un brīvības gribu.

Daudzinājumā atcerējāmies unikālo pasākumu, kas notika tieši pirms 30 gadiem, kad aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu, kas Baltijas valstīm atņēma patstāvību un brīvību.

Vakar vakarā uz Daudzinājumu pulcējās ne tikai 3×3 nometņotāji, bet krietni vairāk cilvēku. Tostarp 23 SIF projekta semināra dalībnieki, kuru nodarbības notika līdzās nometnei; Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecību darbinieki; dažādu Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un aktīvisti; mūsu draugi lietuvieši un igauņi Īrijā.
Kopā lēšot, uz tilta pāri Lough Lannagh ezeram sastājās un rokās sadevās vairāk nekā 150 cilvēku. Cilvēku ķēde aizstiepās teju līdz pat ugunskura pakalnam ezera pretējā krastā, pieskandinot apkārtni ar dziesmām, runām un trijās valodās dziedāto neoficiālo Baltijas ceļa himnu “Atmostas Baltija”. Daudzinājuma vadīja folkloriste un Latvijas 3×3 kustības līdere Inese Krūmiņa.
Daudzināt Baltijas ceļu Inese aicināja gan Latvijas vēstnieku Īrijā Jāni Sīli, gan viņa kolēģus no Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām.
Pasākuma laikā uzskanēja latviešu dziesmas “Māte mani lolodama”, “Dzīvoš’ ilgi, ne tik ilgi”, “Cīrulītis”, “Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi” un “Dziesma, ar ko tu sācies”. Dziesmas lietuviski un igauniski, savukārt, skandēja mūsu ciemiņi. Tomēr visemocionālāk pāri Lough Lannagh ezeram pāršalca trīs valodās dziedātā “Atmostas Baltija/Bunda Jau Baltija/Argake Baltimaad”.
Baltijas ceļa atceres pasākumu atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrija.

Foto: Lauris Karpovs Ziemelis