Par Diasporas likumu I

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Vai lasot Likumu varēsim rast atbildes uz itin visiem jautājumiem? Noteikti ne. Dažādo dzīves situāciju ir pārāk daudz, lai ikvienai no tām paredzētu skaidrojumu likumā, bet tas nenozīmē Diasporas likumā vispār nevajadzētu iedziļināties vai vismaz to kaut reizi izlasīt. Sāksim ar 1. pantu – lietotajiem terminiem un likumā tādu ir trīs – diaspora, remigrācija un diasporas organizācija. Katram no tiem ir arī sava definīcija:
Pirmais – diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.
Otrais – remigrācija ir diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Trešais – diasporas organizācija ir personu apvienība, kuras pamatdarbība ir vērsta uz diasporas interešu nodrošināšanu.
Lasot jebkuru no šīm definīcijām, protams, rodas virkne papildus jautājumu, īpaši jau par pirmo, kuru lasot rodas pat zināms sašutums – kāpēc definīcija ir tik ļoti nekonkrēta. Ko nozīmē “ģimenes locekļi”? Vai pie diasporas pieder arī Latvijas pilsones Annas vīramāte Marie Rogers, kas ir Īrijas pilsone, ja viņa dzīvo kopā ar latvieti Annu un viņas vīru Īrijas pilsoni un abu trim bērniem? Kas ir šie – “un citi, kam ir saikne ar Latviju”? Vai pie tiem pieskaitāms arī amerikāņu students, kas aizrautīgi interesējas un pašaizliedzīgi studē latviešu valodu, veltot tam arī visu savu brīvo laiku? Cik ciešai ir jābūt saiknei ar Latviju, lai sevi pieskaitītu Latvijas diasporai? Un visubeidzot – kādi ir kritēriji, lai mērītu katru konkrēto gadījumu? Uz šādiem jautājumiem atbildes likumā laikam neatradīsim vis, un, ja nonākam situācijā, kad likuma spēku nepieciešams pielietot, tad būs vien jāmeklē kvalificēta jurista palīdzība.
Krietni konkrētāka ir otrā definīcija, kas apraksta terminu “remigrācija”, ko saprotam ar atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Vienīgā neskaidrība varētu rasties par šī vārda rakstību – vietumis vārdā lietoto vienu “e” un vietumis divus – “ee”. Te nu oficiālais skaidrojums ir šāds: emigrēt nozīmē doties projām no valsts (mūsu gadījumā no Latvijas); remigrēt – atgriezties valstī, no kuras esi devies projām (mūsu gadījumā uz Latviju); reemigrēt – doties projām no esošās mītnes zemes uz citu mītnes zemi (mūsu gadījumā no Īrijas uz, piemēram, ASV).
Trešā definīcija – diasporas organizācija. Arī te ir ietverts visai plaša organizāciju, biedrību, draudžu, pulciņu un citu veidojumu amplitūda, pie kam diasporas intereses var būt ļoti dažādas, praktiski jebkurā dzīves jomā. Tā var būt gan Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas pārstāv latviešus visā pasaulē un tas var būt skaitliski neliels pulciņš, kas, piemēram, nodarbojas ar latviešu ēdienu recepšu studēšanu, izmēģināšanu un degustēšanu un pat nekur nav oficiāli reģistrēts.

Likuma otrais pants apraksta šī likuma mērķus un, proti, kāpēc gan diasporai vispār vajadzīgs savs likums. Minētie pieci mērķi ir sekojoši un faktiski tie visi ir vērsti uz to, lai mums kā diasporai sniegtu palīdzīgu roku un nevis otrādi:
1) stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai;
2) nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju;
3) sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā;
4) izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai (turpmāk — diasporas politika);
5) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību.
Savukārt, pirmās nodaļas trešais noslēdzošais pants paskaidro, kādas ir šajā likumā ietvertās jomas un īsumā tās ir: diasporas loma Latvijā; Latvijas un diasporas sadarbība; diasporas politika un arī pamatprincipi, pēc kādiem diasporas aktivitātēm piešķirams finansējums un kādi tad šie atbalstāmie pasākumi diasporai un remigrācijai.
Rakstu sērijas turpinājums sekos.
Likumu var izlasīt šeit.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: Lauris Karpovs Ziemelis