Svētdiena, 8. decembris, Varda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Fermeru protesta akciju dēļ bez darba palikuši tūkstošiem gaļas pārstrādes nozarē strādājošo draugiem.lv

- 16.09.2019

fullscreen-capture-16092019-124716Papildus bažām par nākotni saistībā ar Brexit, Īrijas gaļas nozare jau ir nonākusi krīzes varā, ko izraisījusi fermeru cīņa par labākām cenām. Gaļas apstrādes fabriku bloķēšana atstājusi bez darba tūkstošiem zemu atalgotu darbinieku, ziņo Independent.ie.
Šķiet, ka neviens nezina, cik no kopumā nozarē strādājošajiem apmēram desmit tūkstošiem darbinieku ir atlaisti.

SIPTU vien lēš, ka no krīzes nozarē cieš aptuveni 3000 tās locekļu. Nav arī skaidrs, cik daudzi ir pakļauti nabadzības riskam saistībā ar strupceļu attiecībā uz liellopu gaļas cenām, jo viņiem var nebūt pietiekami daudz sociālo iemaksu, lai varētu pretendēt uz pabalstiem. Piemēram, Waterford sociālajā dienestā, lai tiktu galā ar pieaugošo pieprasījumu skaitu, ir izveidots atsevišķs kabinets uz kura durvīm ir uzraksts “gaļas fabrikas pieteikumi”. Netālu no pilsētas esošā burgeru fabrika ir viena no lielākajām Eiropā un tā ir galvenais “McDonald” piegādātājs.
SIPTU lauksaimniecības pārtikas un dzērienu nozares organizators Terry Brayan uzskata, ka “valdībai ir jāpamostas un jāsaprot, cik lielā mērā viss notiek”, jo lauksaimniecības pārtikas nozarē ir īsta krīze.
Līdz šim fabrikas ir saglabājušas savus darbiniekus, atvēlot viņiem dienas apmācībām un uzkopšanai, taču iespējas izsīkst.
Divu bērnu tēvs Jurijs Belousovs (41) no Latvijas, kas strādā lopkautuvē Bunclody, Co. Wexford, kopš augusta sākuma ir trīs reizes ir atlaists no darba. Lielākā daļa kautuves darbinieku ir ārvalstnieki, šeit strādā cilvēki no Latvijas un Brazīlijas, kā arī īri, ukraiņi un ķīnieši.
Belousovs stāsta, ka sākumā strādnieki nezināja, kas notiek, kad fermeri ieradās, lai protestētu, un viņi tika ignorēti, līdz sāka bloķēt ceļus, lai apturētu kravas automašīnu un liellopu iebraukšanu.

Tie strādnieki, kas līdz šim ir runājuši publiski, ir bijuši zemnieku pusē, bet tas ne vienmēr ir tā, kad viņi runā aiz aizvērtām durvīm.
“Daļa cilvēku ir nikni uz fermeriem, jo, ja darba nav, viņiem jāatrod kāds vainīgais,” sacīja Belousovs.
Viņš teica, ka ilgi gaidījis uz pabalstu un vakar beidzot saņēmis 230 eiro par pagājušo nedēļu, bet viņa pabalsts netika attiecināts uz laiku, kad viņš pirmo reizi tika atlaists.
“Tas bija laiks, kad bērni atgriezās skolā, un mēs iztērējām daudz naudas. Ja tā turpināsies vēl vienu mēnesi, man simtprocentīgi būs problēmas ar manu hipotēku.”
Viņš piebilda, ka daudzi viņa kolēģi, daļa bez angļu valodas, nav vēl saņēmuši neko un sēž mājās bez līdzekļiem, bet viņiem ir jāmaksā īre un jāsūta nauda ģimenēm Brazīlijā. Belousovs piebilda, ka viņam ir sajūta, ka neviens par to vispār neuztraucas un fabrikās strādājošie ir cietuši daudz vairāk nekā fermeri.
Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departaments pagājušajā nedēļā paziņoja, ka visi gaļas pārstrādes nozares strādnieki var pieteikties uz bezdarbnieku pabalstiem, bet atbalsts papildus pabalstu (Supplementary Welfare Allowance) shēmas ietvaros ir pieejams arī tiem, kuri nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam.

FOTO: Independent.ie ekrānattēls



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie