Ārvalstīs parakstījušies 15 vēlētāji, Īrijā – neviens

Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no visām parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 16. janvāra līdz 14. februārim piedalījušies 0,4% vēlētāju, kas ir aptuveni 4% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita, liecina CVK apkopotā informācija.

Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 6035 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām” – 5917 jeb 0,38% vēlētāju.
Tādējādi parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka apturētie likumi nav nododami tautas nobalsošanai, un pēc galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanas tie varēs stāties spēkā.
Iespēju parakstīties ārvalstīs izmantojuši 15 vēlētāju astoņās valstīs, parakstoties Beļģijā, Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā un Vācijā.
Savukārt, lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Parakstu vākšanai Latvijā bija izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet ārvalstīs – 41 parakstu vākšanas vieta. Iespējas piedalīties parakstu vākšanās bija arī vēlētājiem atrašanās vietā. Šo iespēju izmantojuši – 769 vēlētāji, kas parakstījušies par likumu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, un 735 vēlētāji – par likumu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām tiks elektroniski apkopotas. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes. Pēc tam CVK apstiprinās parakstu vākšanas galīgos rezultātus, paziņos tos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
CVK sēde galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanai plānota trešdien, 19. februārī.

Uzziņai!
* Parakstu vākšanai nodotie likumi Saeimā tika pieņemti 2019. gada 19. decembrī, un paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā. Ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Savukārt jaunas domes vēlēšanas nerīko, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši. Šajā laikā domes darbu vada pagaidu administrācija.
* Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šiem likumiem bija jārīko, jo 41 Saeimas deputāts izmantoja Satversmē paredzēto iespēju lūgt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Savukārt likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredz, ka šādā gadījumā, lai noskaidrotu, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, ir rīkojama parakstu vākšana, kas norisinās 30 dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.
* Satversme noteic, ka šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
* Provizoriskās aplēses liecina, ka parakstu vākšanas izmaksas nepārsiegs 687 738 eiro. Galīgās parakstu vākšanas izmaksas būs zināmas pēc grāmatvedības datu apkopošanas no pašvaldībām.
* Parakstu vākšanas izmaksas ietver parakstu vākšanas lapu izgatavošanu, atalgojumu vēlēšanu komisijām un parakstu vācējiem, informatīvo materiālu sagatavošanu, uzziņu tālruņa darbības nodrošināšanu, vēlēšanu komisiju apmācību, transporta un sakaru izdevumus parakstu vākšanas sarīkošanai gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

FOTO: baltic-ireland.ie