Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera rīko biznesa brokastis par Brexit

14. februārī viesnīcā Radisson Hotel Old Town Riga notika biznesa brokastis un diskusija ‘Pēc Brexit: diplomātija, politika, bizness’, par to, kā 2020. gada 31. janvārī Lielbritānijas formāla izstāšanās no Eiropas Savienības reāli ietekmēs Latvijas un Eiropas ekonomiku un politiku, dara zināmu Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras Preses dienests.

Tikšanos rīkoja Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera, kopā ar Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
Diskusijā piedalījās Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon), Īrijas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs (Jim Hennessy), Latvijas vēstniece Lielbrtānijā Baiba Braže, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (Attīstībai/Par) un LIAA Lielbritānijas nodaļas vadītājs Reinis Āzis, kā arī ap piecdesmit rīkotājorganizāciju pārtstāvju un ieinteresēto uzņēmēju.
Lielbritānijas vēstnieks Kīts Šenons paskaidroja, ka Apvienotā Karaliste ir pametusi ES 2020. gada 31. janvārī, un ka tās valdība tagad centīsies risināt sarunas par turpmākām attiecībām ar ES, pamatojoties uz draudzīgu sadarbību, kuras pamatā ir brīva tirdzniecība, kopīga vēsture un vērtības. Vēstnieks Šenons sacīja, ka Apvienotā Karaliste ir pienācīgi izstājusies no ES saskaņā ar Izstāšanās nolīgumu, kas paredz pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, kurā laikā turpinās piemērot ES tiesību aktus un kura laikā ietekme uz pilsoņiem un uzņēmumiem būs niecīga. Vēstnieks Šenons norādīja, ka par Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību ar ES precīzo raksturu vēl jālemj, bet AK valdība norādīja, ka tā vēlētos redzēt visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas būtu līdzīgs nolīgumam, ko ES noslēdza ar Kanādu, un virkni citu nolīgumu, kas aptver tādus īpašus jautājumus kā iekšējā drošība, zivsaimniecība un gaisa transports. Apvienotās Karalistes valdība arī centīsies panākt sarunas par Brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar valstīm ārpus ES. Vēstnieks uzsvēra, ka AK negriezīs muguru Eiropai, ka attiecības, kādas tāj ir ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti dažādas un ka tās nav balstītas tikai uz dalību ES, ka Apvienotā Karaliste ļoti cieši sadarbojas ar Eiropas partneriem, izmantojot tādas organizācijas kā NATO, un ka AK ir īpaši ciešas divpusējās attiecības ar savu kaimiņvalsti Īriju.
Pievēršoties svarīgajam jautājumam par pilsoņu tiesībām, vēstnieks Šenons sacīja, ka saskaņā ar Izstāšanās nolīgumu Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas likumīgi dzīvojuši kādā ES dalībvalstī pirms 2020. gada 31. decembra, kopumā saglabās tiesības tajā valstī, kuras viņi ieguvuši kā ES pilsoņi. AK pilsoņiem Latvijā būtu jānodrošina, ka viņi tiek reģistrēti Latvijas valdības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas noteiktā laikā sniegs viņiem sīkāku informāciju, tostarp par to, kā un kad apmainīt savu personas apliecību ar jaunu. Apvienotās Karalistes valdība ir skaidri norādījusi, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo AK, ir laipni aicināti palikt un ka, kamēr viņi atrodas šeit līdz pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī, viņiem tiks garantētas tādas pašas tiesības, kādas viņiem ir pašlaik. Pastāvīgā iedzīvotāja pilna statusa (settled status) vai nepilna statusa (pre-settled status) pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 30. jūnijs. Apvienotās Karalistes valdība arī bija garantējusi, ka 2020/2021. akadēmiskajā gadā studenti no ES vai studenti, kas uzsākuši augstākās izglītības kursu, attiesībā uz iemaksām un citiem finansu jautājumiem arī turpmāk tiks uzskatīti par ES, nevis starptautiskajiem studentiem
Īrijas vēstnieks Džims Hennesijs paziņoja, ka “Īrijas valdība ir vairākkārt teikusi, un tā joprojām ir mūsu nostāja, ka, lai gan Brexit nav kaut kas tāds, ko mēs vēlētos, mēs cienām Lielbritānijas iedzīvotāju lēmumu un ceram veidot jaunas ES-AK attiecības. Apvienotā Karaliste vienmēr paliks kā tuvs partneris un draugs, un kopā ar citām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju, mēs strādāsim, lai veidotu pēc iespējas ciešākas, dziļākas un plašākas attiecības ar AK. Izstāšanās līgums ar Lielbritāniju nodrošina, ka neatkarīgi no tā, kāds ceļš ES-AK attiecībās tiks izvēlēts pēc pārejas perioda, Īrijas salas īpašie apstākļi tiks atzīti un aizsargāti. Uz salas nebūs fiziskās robežas. Jebkādos apstākļos, Lielās piektdienas nolīguma aizsardzība joprojām ir galvenā Īrijas prioritāte. Tomēr Brexit visos scenārijos nozīmē ievērojamas pārmaiņas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā ar AK, ārpus muitas savienības un vienotā tirgus, un neviens pasākumu kopums nespēs līdzīnāties priekšrocībām, ko sniedza dalība ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. Ir svarīgi, lai Īrija būtu gatava šīm pārmaiņām – gan mūsu pilsoņi, gan uzņēmumi. Valdība turpina savu darbu, lai pārliecinātos, ka Īrija ir gatava visiem Brexit scenārijiem. Plānošana jau ir uzsākta, balstoties uz vērtīgiem secinājumiem, kas iegūti no iepriekšējā bezlīguma scenārija.” Kā labu Īrijas un Latvijas sadarbības piemēru, vēstnieks Hennesijs minēja 50% pasažieru pieaugumu Air Baltic maršrutā Dublina-Rīga. “Ir vērojama arī liela Ryanair klātbūtne Rīgas lidostā. Ir pamanīts arī lielisks ĪLTK darbs, kas pēdējā laikā veicinājis interesi par Īrijas programmatūras uzņēmumiem, kas palīdz projektos, no kuriem vissvarīgākais ir Rail Baltica. Ap 30-35 000 latviešu veiksmīgi dzīvo un strādā Īrijā. Mēs redzam pozitīvas perspektīvas mūsu valstu divpusējās attiecībās,” uzsvēris vēstnieks.

Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka Latvijas uzņēmumu un valdības interesēs ir panākt jaunu vienošanos ar Apvienoto Karalisti. “Mēs uzskatām, ka tas ir arī AK uzņēmumu un valdības interesēs. Tāpēc mēs ceram, ka sarunu process no abām pusēm būs racionāls, atklāts un pieņemams. Dienas kārtība ir saspringta, bet to ir iespējams ievērot. Tāpēc es ceru, ka līdz februāra beigām sarunas sāksies, un mēs redzēsim, kā viss tas darbosies. Latvijas uzņēmumiem – un tā ir mūsu valdības nostāja – prioritāte ir nodrošināt brīvās tirdzniecības principa ievērošanu gan preču, gan pakalpojumu jomā. Jāturpina drošības pasākumi un sadarbība, kā arī jāaizstāv Latvijas pilsoņu intereses. Pašlaik Lielbritānijā ir ap 100 000 latviešu, kas ir dažādas izcelsmes, dzīvo dažādās vietās, ir nodarbināti dažādās profesijās. Un Latvijas uzņēmumiem tas ir acīmredzams resursu kopums. Tāpēc katru reizi, kad dzirdu sūdzības no Latvijas uzņēmējiem, ka nepietiek kvalificētu darbinieku, es viņiem atgadinu, ka viņu rīcībā ir arī latvieši AK. Un tas ir viņu ziņā, kā pareizi noformulēt savus darba piedāvājumus. Zinu, ka programatūras kompānija Tilde ir pieņēmusi darbā vairākus speciālistus mākslīgā intelekta jomā, latviešus no Edinburgas universitātes. Ir jāsaprot, ka Lielbritānijā atrodas darbaspēka resurss, kas varētu noderēt jūsu uzņēmumam.” Viņa norādīja uz pētniecības un inovācijas jomām kā iespēju Latvijas uzņēmumiem. “Vēstniecība, ar dažu Lielbritānijas uzņēmumu palīdzību, ir strādājusi pie jaunu saišu veidošanas starp Latvijas un Lielbritānijas universitātēm. Pašlaik ir septiņi līgumi starp augstskolām, lai veidotu dubulto diplomu programmas šo saišu uzturēšanai un radītu iespējas Latvijas augstskolām. Brexit būs zaudējums visiem, kas strādā šajā jomā. Dažas AK universitātes saņēmušas no ES finansējuma līdz 20% no sava pētniecības un jaunrades budžeta. Tāpēc no Lielbritānijas puses ir arī liela interese turpināt piedalīšanos šādās programmās. Viss būs atkarīgs, kur mēs būsim gada beigās. No mūsu puses, mēs esam atvērti un racionāli, un ļoti ceram uz tādu pašu attieksmi no citu ES valstu un Apvienotās Karalistes. Un vēlreiz, par uzņēmējdarbības iespējām. Tā kā izglītība ir bizness, mans uzdevums ir rūpēties par Latvijas uzņēmumiem, nevis UK universitātēm. Vēstniecība dara visu iespējamo, lai palielinātu Latvijas augstskolu kapacitāti, atrisinātu dubulto diplomu problēmu, lai studenti varētu iegūt augsta līmeņa izglītību tepat Latvijā, partnerībā ar Lielbritānijas universitātēm, bet ne tērējot naudu Lielbritānijā, tādējādi atbalstot britu uzņēmumus. Pēc Brexit cilvēku mobilitāte starp Latviju un AK noteikti mainīsies. Cik lielā mērā, mēs to vēl nezinām. Arī kāds būs imigrācijas režīms, bet tas noteikti būs citāds. Kopš nākamā gada Apvienotajā Karalistē nebūs derīga Eiropas apdrošināšanas karte. Mēs nezinām, kas notiks ar sociālo sistēmu koordināciju. Mainās visa bāze. Labā ziņa ir, ka Latvijas studentu AK saņemtie diplomi tiks atzīti Latvijā. Vislielākais izaicinājums būs labo attiecību saglabāšana, neieslīgstot jebkāda veida negatīvismā sarežģīta sarunu procesa laikā. No tā ir jāizvairās par katru cenu, ja beigās mēs vēlamies saglabāt vecās un veidot jaunas attiecības. Varu apliecināt, ka neviens uzņēmums AK negrib zaudēt saikni ar tagadējiem partneriem ES. Tāpēc katram iedzīvotājam, katram uzņēmumam, katrai iestādei ir pienākums domāt, kā mēs šīs saites veidojam un tās uzturam. Tas attiecas arī uz latviešiem Apvienotajā Karalistē. Es vienmēr atgādinu, ka, ja viņi nolemuši palikt šeit strādāt vai studēt, tad viņiem ir jādomā, kādu labumu viņi var dot Latvijai, tērējot savu naudu Latvijā, rīkojot korporatīvus pasākumus Latvijā, atvedot savus kolēģus Latvijā, tādejādi veidojot saites starp Latvijas un Lielbritānijas tautām.”

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs atzina, ka viņa dominējošā emocija par Brexit ir nožēla. “Tādām valstīm kā Latvija, Apvienotās Karalistes pieeja tādiem jautājumiem, kā, piemēram, drošības politika, NATO partnerība, tirdzniecības liberālizācija, bija īpaši tuva. Tagad mūsu uzdevums ir vienpadsmit mēnešos atjaunot to, kas bija uzcelts četrdesmit gados. Attiecībā uz EP lomu mēs sekojam līdzi tam, kas notiek ar mandātu, kas ir sagatavots, bet vēl nav pieņemts ne ES Padomē, ne Parlamentā. Tas, cerams, notiks līdz mēneša beigām, un tad diezgan pieredzējusi un profesionāla grupa, kas iepriekš tika saukta par Brexit vadības grupu ar Mišelu Barnjē proekšgalā, dosies tālāk un mēģinās panākt zināmu vienprātību. Un, protams, šajās sarunās ir ne mazums svarīgi un sarežģītu jautājumu. Pirmkārt, EP ir pieņēmis rezolūciju par to, kas notiks ar ES pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un AK pilsoņiem, kuri dzīvo ES. Latvijai tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo mums ir diezgan daudz šādu pilsoņu. Problēma ir tajā apstākli, ka lielai daļai ES pilsoņu tiek piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja nepilns statuss (pre-settled status), kas nenodrošina stabilitāti. Tas ir jautājums par ģimenēm, kā arī dažādu izmaksu un pabalstu savietojamību, ja cilvēki dodas uz vai no Apvienotās Karalistes. Par visām šīm lietām jāvienojas līdz gada beigām. Es redzu dažas lietas, kas varētu izrādīties sarežģītas uzņēmumiem. AK cer uz brīvās tirdzniecības nolīgumu, bet ES vēlas panākt nedaudz vairāk – visaptverošu asociācijas nolīgumu, kas ietvertu ne tikai tirdzniecību, bet arī pilsoņu tiesības, drošības politiku un dažas citas lietas. Pašlaik galvenais jautājums ir par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem. Britu nostāja ir bijusi, un tas mūs joprojām vieno, ka nebūs tarifu un kvotu. Bet pastāv arī trešais elements, uz kuru ir noradījusi Eiropas Komisija – izvairīšanās no dempinga. Un arī liela spēle par regulēšanu sociālajā un vides jomās. Šīs sarunas būs sarežģītas, un es neesmu pārāk optimistisks par abu pušu spēju panākt šādu vienošanos līdz gada beigām. Runājot par pārmaiņām ES, palielināsies lielo dalībnieku, piemēram, Vācijas un Francijas, nozīme. Francija īpaši vēlas dot jaunu impulsu virzībai uz integrāciju, ko mēs pašlaik vērojam no prezidenta Makrona. Bet es neesmu pārliecināts, ka pārējā Eiropa ir gatava šādiem soļiem. Mana profesionālā joma EP ir pētniecības un inovāciju politika. Attiecībā uz šīm jomām, izšķirošais moments ir pēc iespējas ātrāk atjaunot mūsu saikni ar Apvienoto Karalisti, jo tieši tagad mēs plānojam daudzgadu finanšu shēmu (Multiannual Financial Framework) nākamajiem septiņiem gadiem, kā arī lielo pētniecības un inovācijas programmu Horizon, kas ietver investīciju un inovāciju jautājumus arī šeit, Latvijā. Ar AK aiziešanu, mēs ievērojami zaudējam savas inovācijas un pētniecības spējas. Ja mēs nepanāksim vienošanos šajā jomā līdz gada beigām, Lielbritānija nokļūs trešās valsts statusā ar būtiski ierobežotu spēju piedalīties ES pētniecības programmās. Bez šaubām, tas būs liels zaudējums arī AK, jo tā bija galvenā pētniecības un inovāciju naudas saņēmēja. Tāpat kā ES, jo mēs zaudējam daudz no savām pētniecības un inovāciju spējām. Raugoties no šī viedokļa, es teiktu, ka mums ir jārīkojas patiešām ātri, paturot prātā, ka mēs joprojām esam tuvi partneri daudzos un dažādos formātos, un mums ir pēc iespējas ātrāk jāatjauno savstarpējās attiecības. Un mēs, Eiropas Savienība, nedrīkstam aizcirst durvis Lielbritānijas priekšā. Tā ir optimistiskā pieeja, kas joprojām ir populāra Eiropas Parlamenta lielākajā daļā. Mēs nesakām ‘Ar dievu!’, bet ‘Uz redzēšanos!’ ”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Lielbritānijas nodaļas vadītājs Reinis Āzis rezumēja Brexit radītās sekas Latvijas uzņēmumiem. “Pieņemot, ka Apvienotā Karaliste visticamāk nebūs daļa no ES muitas savienības un no vienotā tirgus, tad būtiskās izmaiņas skars muitas tarifus, sertifikāciju, kontaktus ar attiecīgajām organizācijām, dokumentu kārtošanas un datu apstrādes noteikumus, kā arī citas preču eksporta procedūras. Tā labā ziņa ir tā, ka Latvijai ir atvērta ekonomika, un mūsu uzņēmēji ir pieraduši tirgoties ar trešajām valstīm. Attiecīgi Lielbritānijas nokļūšana šajā status nebūs mums kaut kas jauns. Tiesa, ir ļoti daudz jautājumu pakalpojumu jomā, kur līdz šīm visu regulēja vienots ES tirgus. Tagad nosacījumus šajā jomā būs jāatrunā divpusēji starp uzņēmumiem. Acīmredzami, sadardzināsies un arī pagarināsies darījumu noslēgšanas ilgums. Skatoties makrolīmenī, preču ziņā 2/3 no mūsu eksporta ir koksne, un Lielbrtānija šajā pozīcijā paliks mūsu partneris. Pakalpojumu apjoms atsevišķajos segmentos droši vien samazināsies, bet pateicoties tādiem mūsu vaļiem kā Air Baltic un tūrisma virziens, domāju, ka kopumā būs labi. Pēc Latvijas bankas datiem, kopējā Brexit negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt no 0,7 līdz 1,8% no IKP.”

Visi īpašie diskusijas dalībnieki izteica atzinību Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamerai par pasākuma organizēšanu kopā ar Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Savukārt, ĪLTK valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa paskaidroja, ka biznesa brokastis un diskusija par Brexit bija ilgi gaidīts notikums. “Mēs bijām pirmie, kas uzrunāja latviski runājošos Latvijas sabiedrības locekļus. Esam gandarīti, ka pasākumā piedalījās vairāk nekā 50 Latvijas investori, uzņēmēji un diplomātiskā korpusa pārstāvji, kuri uzklausīja pamatrunātāju skaidrojumus un uzdeva jautājumus. Mūsu tēmu izvēles pamatkritēriji ir to atbilstība kameras biedru un sabiedrības interesēm. Šī gada 4. martā mēs ar vēl sešām ārvalstu tirdzniecības palātām Latvijā rīkojām vakariņas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Tika uzsākts darbs pie diskusijas par situāciju Latvijas tranzītbiznesa sagatavošanas.”

FOTO: Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera