Latviski un bez akcenta

Santas un Ģirta ģimene, kurā aug trīs dēli un viena meita, Īrijā dzīvo jau trīspadsmit gadus. Kad viņi pārcēlās uz Īriju, vecākajam dēlam Tomam bija 12 gadi, meitai Agatei – 9, Klāvam tikai 2, bet Emīls jau dzimis šeit, Īrijā un tagad jau sācis iet īru skolā. Nav nekāds brīnums, ka vecākie bērni latviski runā labi, taču tikpat veikli un pilnīgi bez akcenta dzimtajā valodā runā arī abi jaunākie brāļi.

“Es nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja mēs ģimenē runātu citā valodā kā tikai latviski,” pēc īsa pārdomu brīža saka Santa. Ne viņai, ne vīram, kas paši lielu daļu laika pavada darbā angliskā vidē, pat nav ienākusi prātā doma, ka pie tā būtu kā īpaši jāpiestrādā. Tā vienkārši ir, bez skaidrošanas, bez mudināšanas vai atgādināšanas. Vienīgais, ko Santa atceras, ka esot gribējusi, lai bērni skatās latviešu filmas un lasa latviešu grāmatas.
“Bet viņiem kaut kā nepatika… Laikam nebija tādu, kas viņus patiešām aizrautu, un es arī neuzspiedu,” Santa atzīstas. Arī latviešu nedēļas nogales skoliņas bērni cītīgi nav apmeklējuši un, dzīvojot tālu no Dublinas, nav sanācis bērnus iesaistīt kādos latviešu pulciņos, uz kuriem būtu jādodas regulāri, ja nu vienīgi kādu laiku vecākie puikas gājuši pie latviešiem uz hokeja treniņiem Longfordā. Taču Santa min, ka tieši vidusskolēniem domātā Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) nometne 2015. gadā bijusi izšķiroša meitai Agatei, jo tur gūtās zināšanas vēlāk īru skolā palīdzējušas teicami nokārtot latviešu, kā izvēles svešvalodas priekšmeta eksāmenu, kas krietni pacēlis vidusskolas beigšanas kopējo atzīmju līmeni un ļāvis turpināt mācības koledžā. Vecākais dēls Toms savukārt vairākus gadus bijis Īrijas 3×3 sporta ievirzes vadītājs un aktīvi darbojies nometnē ar latviešu bērniem. Lai gan sākumā pats vēl nebija pilngadīgs, paralēli ievirzes vadītāja pienākumiem nometnē viņš rūpējās arī par jaunāko brāli Klāvu. Bez akcenta latviski runā arī visjaunākā Zaharevsku ģimenes atvase, mazākais brālis Emīls, kuram ir tikai seši gadi. Mamma Santa gan saka, ka reizēm Emīlam nākas izskaidrot viena otra latviešu vārda nozīmi, taču šādu vārdu nav daudz.

Mājās Zaharevsku bērni arī savā starpā runā latviski. Tā viņi ir pieraduši jau kopš mazotnes un gan lielajiem, gan mazajiem tas liekas pašsaprotami. “Mūsu mājās tas ir kā likums. Vismaz manā klātbūtnē viņi sarunājas tikai latviski,” jautāts, vai tomēr angliskais nespraucas iekšā sarunvalodā, atbild ģimenes galva Ģirts.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: no baltic-ireland.ie, ģimenes un 3×3 Īrijā arhīviem