Priekuļu novads gatavs uzņemt reemigrantus

Elīna Stapulone, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja:
“Ļoti būtiski ir uzturēt saikni starp pašvaldību un novadniekiem, kuri dzīvo ārzemēs. Tikai tā mēs viņiem varam stāstīt par iespējam šeit un varam tikt sadzirdēti. Gadu laikā ļoti daudz kas ir noticis, attīstījies, pavērušās iepriekš nebijušas iespējas.

Arī pandēmijas laiks daudz ir darījis šai ziņā, liekot daudziem ieraudzīt Latviju citām acīm – novērtēt mūsu mazo valsti un to, cik salīdzinoši droša tā patiesībā ir. Šis laiks pavēra plašākas, vēl nebijušas iespējas, jo attālinātais darbs sevi pierādīja, paverot iespējas strādāt no jebkuras vietas, ja vien ir dators un interneta pieslēgums. COVID-19 burtiski visu apstādināja un deva stimulu paskatīties uz iespējām, kuras pie mums ir – atliek iet un darīt. Galvenais, lai ir vēlme.
Spēcīgs atgriešanās faktors – ģimene
Pieņemot lēmumu par atgriešanos Latvijā, ģimenes rūpīgi izvērtē vietu, ko turpmāk sauks par savām mājām. Priekuļu novadu veidojam kā ģimenei draudzīgu vietu. Bezmaksas ēdināšana tiek nodrošināta visiem audzēkņiem, kuri mācās Priekuļu novada vispārējās izglītības iestādēs, kā arī bērniem, kuri mācās citās izglītības iestādēs, ņemot vērā sociālā dienesta pieņemtos lēmumus. Tāpat šeit aktīvi darbojas bērnu pieskatīšanas centrs, kas var noderēt, ja vecākiem jāuzsāk darba gaitas, bet bērniņš vēl neapmeklē bērnudārzu. Savukārt, brīdī, kad mazulim būs jādodas uz bērnudārzu, vecākiem nebūs jāraizējas par garajām rindām.
Nav noslēpums, ka pirmsskolas izglītība daudzās ārvalstīs ir gana dārgs maksas pakalpojums, tādēļ bieži vien tieši šis dzīves posms ir laiks, kad ģimene izvēlas atgriezties Latvijā. Priekuļu novadā ir četras pirmsskolas izglītības iestādes, kurās bērni tiek sagatavoti
skolai. Bērniem ir iespēja apmeklēt baseinu, sāls istabu, silto smilšu nodarbības, tiek piedāvātas dažādas papildus aktivitātes. Piemēram, Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes dzīve un pedagoģiskais process ir cieši saistīts ar Dabas vides estētikas metodiku. Tā ir Latvijā izstrādāta metode, kas centrēta uz dabu, tās ritmu, procesiem un kustībām. Izvēloties bērnudārzu, vecāki šīs iespējas ļoti novērtē. Domājot par ģimenēm ar bērniem, novadā tiek attīstīta infrastruktūra, atjaunoti un izveidoti jauni bērnu rotaļu laukumi. Arī kultūras notikumu klāsts Priekuļu novadā ir gana plašs, lai ik mēnesi sev saistošas aktivitātes rastu gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie.
Mēs pašvaldībā domājam, kā bērnus un viņu vecākus, kuri nesen atgriezušies, maksimāli veiksmīgi integrēt sabiedrībā, jo tas ir jūtīgs posms abām iesaistītajām pusēm. Gan bērnudārzos, gan skolās strādā profesionāli speciālisti – pedagogi ir gatavi pielāgoties, pasniegt mācību priekšmetus mazliet citādāk un rast risinājumus. Tiek veidotas dažādas pieejas un programmas. Pateicoties dažādo speciālistu piesaistei ar jebkuru situāciju iespējams tikt galā.
Viens no klupšanas akmeņiem atbraukušajiem ir valodas barjera – īpaši bērniem, kuri ilglaicīgi ir dzīvojuši citā valstī. Turklāt tā nav tikai ikdienas valoda, bet arī specifiskie vārdi atsevišķos priekšmetos. Svarīgi, ka ir kāds, kurš palīdz, lai integrācija sabiedrībā un skolā notiktu dabiskāk – mēs šādām ģimenēm piedāvājam papildus pedagogu konsultācijas – gan attālināti, gan pēc tam, kad ģimene jau atgriezusies – klātienē. Tāpat ir svarīgs psiholoģiskais atbalsts – mūsu gadījumā jau bērnudārzniekiem pieejami psihologi, kuri strādā ne tikai ar bērnu, bet arī ar vecākiem, jo dažreiz gadās, ka nevaram paredzēt visus notikumus un mūsu reakciju uz tiem un, kādā brīdī iespējams sastapties ar negaidītām, iepriekš neizjustām emocijām. Šādi pašvaldības atbalsta mehānismi, bieži vien palīdz cilvēkiem pieņemt lēmumu atgriezties.

Vienādas iespējas visiem
Vidi Priekuļu novadā veidojam tādu, lai šeit dzīvot būtu patīkami – lai būtu atbalsts, kas nesadrumstalo sabiedrību, bet tieši pretēji – piedāvātu vienlīdzīgas iespējas. Tā, piemēram, Priekuļu novada pašvaldība ik gadu izsludina projektu konkursus, kuros aicinām iedzīvotājus pieteikt savu biznesa ideju. Tā ir ļoti laba iespēja iegūt finansiālu atbalstu savas idejas realizēšanai.
Arī pēc granta piešķiršanas turpinām uzturēt kontaktus un sadarbojamies ar šiem cilvēkiem – aicinām piedalīties dažādos pasākumos, atbalstām un palīdzam. Konkursos piedalīties var arī cilvēki, kuri plāno atgriezties novadā, vai, kuri nupat atgriezušies un kuriem ir uzņēmējdarbības ideja, ko vēlas īstenot. Remigrācija ir tēma, kas aktuāla daudziem. Ja pašvaldības un valsts līmenī strādāsim kopā, vienoto mērķu vārdā, tad arī rezultātus būs iespējams sasniegt ātrāk un tie būs kvalitatīvāki.
Novērtējam, ka līdzās ir Vidzemes remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura palīdz koordinēt ar remigrāciju saistītos procesus un procedūras un savest kopā abas puses – remigrantu ar pašvaldību, kurā viņš vēlas dzīvot. Viņa cilvēkiem palīdz rast atbildes uz visiem jautājumiem.
Aicinām cilvēkus vērsties ar sev interesējošiem jautājumiem arī pašvaldībā un Priekuļu valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā – Priekuļos un Liepas atbalsta punktā. Nereti cilvēki zvana un vēlas noskaidrot dažādus jautājumus, kas saistīti ar dzīvesvietas iekārtošanu – bieži ir jautājumi par dzīvokļu pieejamību, mājas būvniecību, komunālajiem pakalpojumiem, vietām bērnudārzos un skolās. Tā ir tāda abpusēja sadarbība, bez kuras neviens no mums nevarētu augt un attīstīties.
Mūsdienu iespējas ir vēl nebijušā līmenī. Daudzi jautājumi ir pārnesti uz interneta vidi, ļaujot pirms atbraukšanas tos nokārtot attālināti – piemēram, arvien izplatītākas ir darba pārrunas tiešsaistē. Ne mazāk svarīgs faktors ir 2018. gadā pieņemtais likums par obligāto algas amplitūdas norādīšanu sludinājumos – daudziem tas joprojām ir delikāts jautājums un nav viegli saprast, kad to var jautāt, lai gan tas, protams, ir ļoti noteicošs faktors, meklējot darbu. Arī dzīvokli vai māju iespējams noskatīt un rezervēt attālināti, galvenais ir meklēt, runāt un darīt. Un tad arī nav tik liels šoks ierodoties šeit – nav jāsāk no baltas lapas, ja vismaz primāros jautājumus ir izdevies nokārtot pirms pārcelšanās.
Un pēcāk katrs var pats izvēlēties, kādā ātrumā vēlas iet tālāk – kādam tas ir sprints, kāds cits labāk lēnām iet uz priekšu pa solītim. Taču cilvēki ir un paliek pats svarīgākais, jo tādēļ mēs kā pašvaldība funkcionējam – varam pastāvēt tik ilgi, kamēr būs, kam sniegt pakalpojumus.
Lai vēl vairāk izprastu jautājumus, kas ir būtiski cilvēkiem, kuri atgriežas no dzīves ārzemēs, šoruden Priekuļu novadā rīkosim sarunu pēcpusdienas. Tie būs vairāki atsevišķi pasākumi, kuros savā pieredzē dalīsies skolēni, ģimenes ar maziem bērniem un arī uzņēmēji.
Runāsim par to, kādas viņu acīs ir būtiskākās atšķirības tajā, kā bijis ārzemēs, kā jūtas atgriežoties, kāds atbalsts no valsts un pašvaldības puses ir nepieciešamas visvairāk. Sarunu pēcpusdienas tiks pārraidītas arī mūsu Facebook lapā, lai tām būtu iespēja sekot līdzi ikvienam, kuram šī tēma ir saistoša. Ticu, ka šo sarunu laikā radīsies jaunas idejas, kuras spēsim realizēt, tādējādi radot vēl draudzīgākus dzīves apstākļus Priekuļu novadā.”

FOTO: no Elīnas Stapulones personīgā arhīva