Otrajā kultūrtelpas “Dziesmu un Deju svētku kustība latviešiem pasaulē” seminārā viesojas LNKC

Pēc pirmā plaši pārstāvētā ārvalstu latviešu kultūrtelpas semināra, otrā tikšanās reize bija veltīta 2023.gadā plānotajai Dziesmu svētku 150-gadei, dara zināmu Kultūras projektu vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa. Tajā piedalījās visu iepriekš iezīmēto kultūras attīstības jomu pārstāvji un amatpersonas no Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), lai informētu par iesaistes un sadarbības iespējām.

LNKC direktore Signe Pujāte sanāksmes sākumā uzsvēra, ka diaspora ir mīļi gaidīta visos ar latvisko kultūru saistītos pasākumos. Viņa bilda, ka “neraugoties uz 2020.gada izaicinājumiem, sociālo tīklu aktivitātes liecina, ka gads pagājis darbīgi”. Atbildot uz dalībnieku jautājumiem, tika gūts apstiprinājums, ka LNKC atbildēs uz katru individuālo vaicājumu, ja tas būs saistīts ar LNCK kompetenci. Vienlaikus, kā minēja LNKC nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, pastāv izaicinājumi, kurus vēl jādomā, kā pārvarēt, piemēram, skates. LNKC sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska atzina, ka daudz informācijas par dziesmu svētku tradīciju izplata pati diaspora savos digitālajos saziņas kanālos. Jau šobrīd diasporai ir pieejami dažādi materiāli. LNKC deju nozares eksperte Maruta Alpa atzīmēja, ka, papildus deju paraugstundām, 2021.gada sākumā ir gaidāma piekļuve deju video klasei. Kā norisināsies deju jaunrades konkurss, kas tradicionāli notiek ap 23.janvāri, vēl ir risināms jautājums. Savukārt LNKC vokālo ansambļu un koru nozares eksperts Lauris Goss iezīmēja ideju par Dziesmu svētku Noslēguma koncerta koncepciju, kurā lielāka dalība paredzēta ne vien kora, bet arī citām nozarēm. Amatierteātru kustība ārvalstīs plaukst, tāpēc ir radusies nepieciešamība pēc lugu pieejamības, īpaši šā laika autoru lugām. LNKC amatierteātru nozares eksperte Dace Vilne infomēja, ka uz 2023.gada dziesmu svētkiem ir galvenokārt paredzēti J.Alunāna un R.Blaumaņa lugu iestudējumi.
Sanāksmes otrajā daļā semināra vadītājas Ingunas Grietiņas-Dārziņas rosinātas notika nozaru diskusijas, kurās izkristalizējās konkrēti priekšlikumi un vēlmes.
Amatierteātru pārstāvji ieteica nelikt dziesmu, deju un teātru mēģinājumus vienlaicīgi 2023.gada svētkos, jo daudzi dalībnieki ir iesaistīti vairākās nozarēs. Dziesmu spēles prasa dažādu dalībnieku līdzdalību, kuri ne vienmēr mēģinājumu dēļ var būt vienuviet. Turklāt, būtu vairāk jādomā par koordināciju, kā apvienot dažādus diasporas un Latvijas amatierteātrus un apsvērt iespēju vērtēt tos kā vienotu māksliniecisko kopu.
Deju nozares pārstāvji izteica vēlmi pēc viena horeogrāfa-konsultanta, kas darbotos kā mentors diasporai un palīdzētu sniegt atbildes uz dažādiem jautājumiem, tostarp, par deju soļiem, tehniku u.c. Kā arī Briseles deju kopas vadītāja Andra Baltmane kolēģus aicināja pievienoties Zoom deju kopmēģinājumam.
Kora nozares pārstāvji atkārtoti aicināja pievienoties savu koru virtuālajiem mēģinājumiem – koriem “Daina” (Austrālijā), “ELVĒ” (Īrijā) un “Meluzīna” (Luksemburgā). Tuvākā nākotnē rosināja plānot klātienes sadziedāšanos un meistarklases ar pieaicinātiem diriģentiem-ekspertiem.

Savukārt komponiste Dace Aperāne dalījās pieredzē, un, pēc koru nozares intereses, iepazīstināja ar garīgās mūzikas komponistiem un to pieejamiem darbiem. Izskanēja ieteikums, ka arī koklētāju līdzdalība būtu veicināma dažādos skaņdarbos.
Kultūrtelpas dalībnieki atzinīgi novērtēja līdzšinējo LNKC sadarbību ar diasporu un tās attīstību. Diasporas pārstāvji pauda vēlmi arī nākošajos dziesmu un deju svētkos iekļaut Pasaules latviešu dienas, kuras vēl joprojām saglabājušās atmiņā kā ļoti zīmīgs un spilgts notikums diasporai. Dalībnieki vienojās arī par nākošo – trešo kultūrtelpas “Dziesmu un Deju svētku kustības latviešiem pasaulē” semināru.

FOTO: baltic-ireland.ie