“Pārdodu sirdi par vienu labu vārdu”

Piektdien, 11. decembrī, Zoom platformā notika pēdējais šā gada literātu kluba “Baltie vārti” saiets “Sarunas pie kafijas tases”. Gadu noslēdza kluba dibinātāja un vadītāja, dzejniece Ingrida Tārauda. Ja Covid-19 laiks daudziem ir dīkstāves vai attālināta darba gads no mājām, tad par literātiem tā nevar sacīt. Viņu darbs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem arvien notiek “no mājām”, tāpēc radošajā ziņā nekādu lielu izmaiņu nav.

Šis laiks ir bijis ražīgs arī Ingridai Tāraudai, gan radošajā ziņā, gan sabiedrisko aktivitāšu īstenošanā. Par viņu pavisam droši var teikt – nemiera putns. Ingrida arvien traucas uz priekšu, reizēm pat tik strauji, ka citiem grūti tikt viņai līdz. Idejas itin kā rodas pašas no sevis, attīstās un rada atkal jaunas teju ģeometriskā progresijā.
Neskaitot publikācijas dažādos preses izdevumos un dzejoļu kopas vairāk nekā 20 kopkrājumos, Ingridas radošajā pūrā ir piecas autorgrāmatas, dzejoļu krājumi latviešu un latgaliešu valodā: “Vīgla byušonys ironeja”, „Izdadzynuota sirds”, “Boltais šokolads/Baltā šokolāde”, “Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju” un “Pajautys”/“Sajūtas”. Visjaunākais Ingridas “bērns”, kas laists pasaulē šogad, ir dzejoļi kopkrājumā angļu valodā “Pādējais models”/“The last model”, ko atdzejojis Džeids Vils Londonā.

Tikšanas reizē Ingrida kopā ar sava talanta cienītājiem kavējās atmiņās gan par skolas laikā rakstīto, gan tikai pirms mēneša ar Ārlietu ministrijas atbalstu tapušo grāmatu “Teksti un līnijas” un, protams, viņa lasīja savus dzejoļus. Ingridas rakstīto dzejas rindu “Pārdodu sirdi par vienu labu vārdu” var atšifrēt dažādi. Man gribētos to tulkot: “Katram vārdam, ko Ingrida ieliek savā dzejā, viņa līdzi atdod daļiņu no savas sirds.”

FOTO: baltic-ireland.ie