Ārlietu ministrs par saikni ar tautiešiem ārvalstīs

Aizvadītā gada beigās, 30. decembrī, tika publiskots Latvijas Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020. gadā.
Cita starpā ziņojumā ir sadaļa, kas raksturo saikni ar tautiešiem ārvalstīs:

“Diasporas politiku veido trīs nozīmīgi stūrakmeņi – Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome, ko vada Ārlietu ministrija, un Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam. Plāns apkopo visu valsts institūciju darba uzdevumus valsts atbalsta nodrošināšanai diasporai, ko sekmē valsts budžetā iekļautais bāzes finansējums iniciatīvām diasporas politikas ietvaros noteiktu pasākumu īstenošanai. Nākamajos gados valsts atbalsts tiks novirzīts, pirmkārt, diasporas latviskās identitātes stiprināšanai, kas nodrošinās diasporas skolu darbību, digitālo un tālmācības metožu pilnveidošanu, bērnu un jaunatnes nometņu organizēšanu, atbalstot arī materiālā, nemateriālā un vēstures mantojuma saglabāšanu diasporā. Otrkārt, tiks paplašinātas pilsoniskās līdzdalības iespējas, veicināta diasporas pašorganizēšanās un nodrošināts atbalsts diaspora mediju darbībai. Diasporas iesaiste institucionālās vides un politiku pilnveides procesā ir nozīmīga panākumu atslēga. Diasporas konsultatīvā padome kā jaunizveidota platforma valstiskā un nevalstiskā sektora sadarbībai ir ne tikai pierādījusi sevi kā veiksmīgu koordinējošu instrumentu, bet attīstījusies par ietvaru jaunām iniciatīvām. Jāizceļ arī diasporas organizāciju līdzšinējā spēja veiksmīgi integrēt digitālus risinājumus ne tikai savā ikdienas darbā, bet arī rosinot kopā būšanu svētku atzīmēšanai attālināti. Treškārt, sadarbības ar diasporu Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē sekmēšanai paredzēts organizēt pasākumus un projektus, kas aptver uzņēmējdarbību, eksporta veicināšanu un investīciju piesaisti, kā arī sadarbības tīklu attīstīšanu vairāk nekā 600 diasporas zinātnieku pieredzes piesaistei Latvijai. Viens no veiksmīgas sadarbības piemēriem ir Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kura mērķis ir Latvijas konkurētspējas celšana globāli, veicinot Latvijas 28 tautsaimniecības stiprināšanu un kapitāla – inovāciju, finanšu un zināšanu – vērtību piesaisti Latvijai.

Remigrācijas veicināšanas nolūkos tiks turpināts darbs pie informētības paaugstināšanas par dzīves un darba iespējām Latvijā, ko sekmēs Diasporas likuma iedzīvināšana un tā ietvaros noteikto pārejas noteikumu pieņemšana, atvieglojot remigrācijas procesu. Ārlietu ministrija arī turpmāk sadarbosies ar Latvijas pētniekiem, lai īstenotu ne tikai atbildīgu politikas veidošanu, bet sekmētu pētījumos balstītu darbu ar diasporu. Sadarbībai ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centru ir nozīmīga loma pētījumos balstītas rīcībpolitikas izstrādei diasporas un remigrācijas politiku jomā, apzinot Latvijas diasporas profilu, vajadzības, izaicinājumus un faktorus, kas kavē remigrāciju. 2020. gada pētījuma rezultāti par diasporas jauniešu iespējām iegūt izglītību Latvijā dos iespēju mērķtiecīgi strādāt pie nozīmīga diasporas politikas rīcības virziena – jauniešu piesaistes Latvijai, sekmējot to klātbūtni ne tikai Latvijas izglītībā un zinātnē, bet tautsaimniecībā kopumā. Ilgtspējīga redzējuma ietvaros diasporas politikai būs jāreaģē uz pārmaiņu procesiem pasaulē. Līdzās izkristalizējušies vairāki rīcības virzieni ar nepieciešamību veidot jaunas iniciatīvas, tai skaitā vienotas satīklošanas un informācijas apmaiņas platformas izveidei, un priekšnoteikumu radīšanai attālinātajam darbam diasporā. Ikviens šinī procesā var iesaistīties ar idejām, vērtībām un praksēm, tādējādi realizējot proaktīvu iesaisti satīklošanas, identitātes un latvietības uzturēšanai, un stiprinot kopējus centienus veidot diasporas politiku, kas atbalstītu diasporas daudzveidīgās vajadzības.”

FOTO: baltic-ireland.ie