Otrdiena, 26. oktobris, Varda dienas: Kaiva, Amanda, Amanta

No visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem 1,1 % dzimuši Lielbritānijā, bet 0,3 % – Īrijā draugiem.lv

- 28.05.2021
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

img_82122021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.
Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkst. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.
Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkst. bērnu – par 1 234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkst. cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkst. vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkst.), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte
2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkst. iedzīvotāju (par 2,4 tūkst. mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkst. (par 2,6 tūkst. mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkst. jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,0 tūkst. cilv. jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2,2 tūkst.). Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkst. iebraucēju (par 1,3 tūkst. jeb 31 % mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,0 tūkst. imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.
2020. gada imigrācijā 4,7 tūkst. jeb 53 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkst. jeb 46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkst., kas bija par 13,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkst. (2019. gadā – 2,9 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca 2,3 tūkst. iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 % samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).

Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %
2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,0 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88 % ir dzimuši Latvijā un 12 % – ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8 % – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7 % – Ukrainā, 1,2 % – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,1 % bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 % Īrijā un 0,3 % Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %), 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie